Viens no risinājumiem ir izdevumu “griestu” modelis, kur valsts sedz izmaksas virs noteiktā gada izdevumu sliekšņa.
Baltijas politikas dialoga” sanāksme, kas šogad notiek jau 20. reizi, ir apliecinājums tam, ka šis sadarbības formāts ir noturīgs un nozīmīgs visām iesaistītajām pusēm, šodien preses konferencē Viļņā uzsvēra Latvijas, Lietuvas un Igaunijas veselības ministri. Šā gada sanāksmē valstis pastiprināti meklēja kopīgus risinājumus ilgtermiņa aprūpes attīstībai, ņemot vērā sabiedrības novecošanos un pieaugošo spiedienu uz veselības un sociālās aprūpes sistēmām, kā arī darbaspēka trūkumam, kas ir viena no būtiskākajām problēmām veselības nozarē.
““Baltijas politikas dialogs” dod iespēju Baltijas valstīm ne tikai salīdzināties vienai ar otru, bet diskutēt par aktuāliem jautājumiem, izmantot starptautisko ekspertu zināšanās, mācīties vienam no otra, un pats galvenais – sadarboties savā starpā. Šī platforma ir īpaši vērtīga laikā, kad veselības un sociālās aprūpes sistēmām jāspēj pielāgoties demogrāfiskiem, ekonomiskiem un cilvēkresursu izaicinājumiem. Taču esmu pārliecināts, ka tieši šādas domu apmaiņas iespējas veicina jaunus risinājumus un pieejas ilgtspējīgākas veselības sistēmas veidošanai, kur gan pacients, gan veselības nozares speciālists būtu sistēmas centrā,” preses konferencē reģionālās sadarbības un starptautiskās pieredzes nozīmi akcentēja Latvijas veselības ministrs Hosams Abu Meri.
Ilgtermiņa aprūpes reformā pieaug starpsektoru sadarbības nozīme
Demogrāfiskās pārmaiņas visā Eiropā ir milzīgas, tāpēc ilgtermiņa aprūpe ir šā gada “Baltijas politikas dialoga” sanāksmes centrālā tēma. Tā aptver ne tikai veselības un sociālās aizsardzības jomu, bet ir cieši saistīta arī ar pašvaldību, nodarbinātības un demogrāfijas politiku, tāpēc ilgtspējīgi risinājumi iespējami tikai starpnozaru sadarbībā. Tādēļ līdzās Veselības ministrijas pārstāvjiem sanāksmē piedalās arī Labklājības ministrijas un Rīgas valstspilsētas pašvaldības pārstāvji. Diskusijās tika uzsvērts, ka ilgtermiņa aprūpes reformās aizvien lielāka nozīme ir pārejai no institucionālas aprūpes uz aprūpi mājās un kopienā balstītiem pakalpojumiem, kas ļauj cilvēkam ilgāk saglabāt ierasto dzīves vidi, sociālās saites un augstāku dzīves kvalitāti.
PVO pārstāvji aicina uz ilgtermiņa aprūpi skatīties plašāk, ietverot tajā ne vien vecāka gadagājuma cilvēkus, bet visus, kuriem samazinātas funkcionālās spējas un nepieciešams atbalsts, lai saglabātu neatkarību un iespēju piedalīties sabiedriskajā dzīvē.
Cilvēkresursu trūkums veselības aprūpē: klusā krīze Eiropā un Baltijā
“Baltijas politikas dialoga” ietvaros Latvijas veselības ministrs Hosams Abu Meri vadīja diskusiju par ilgtspējīga veselības un aprūpes darbaspēka veidošanu, kuras centrā bija risinājumi pastāvīgajam darbaspēka trūkumam un stabila nozares personāla nodrošināšanai nākotnē, kas šobrīd ir būtisks izaicinājums visā Eiropā.
Baltijas valstīm šī tēma ir īpaši aktuāla, jo veselības un sociālās aprūpes sistēmas piedzīvo darbinieku novecošanos, speciālistu migrāciju, nevienmērīgu reģionālo pieejamību un pieaugošu pieprasījumu pēc veselības aprūpes pakalpojumiem. Tāpēc diskusijā tika aplūkoti tādi jautājumi kā līderība, izglītība, prasmju attīstība un speciālistu noturēšana sistēmā, īpašu uzmanību pievēršot māsu profesijai, kas būtiski ietekmē slimnīcu darbu, primārās aprūpes kapacitāti, kā arī ilgtermiņa aprūpes kvalitāti.
Vecuma struktūras izmaiņas sabiedrībā prasa jaunus finansēšanas mehānismus
Pieaugot senioru skaitam un sarūkot darbspējas vecuma iedzīvotājiem, ilgtermiņa aprūpes pieprasījums palielinās, to finansējošā ekonomiski aktīvā sabiedrības daļa kļūst mazāka. Ja publiskais finansējums ir nepietiekams, izmaksas gulstas uz iedzīvotāju pleciem. Kā viens no risinājumiem, ko apsprieda sanāksmē, ir izdevumu “griestu” modelis, kur valsts sedz izmaksas virs noteiktā gada izdevumu sliekšņa. Vairākās valstīs šis modelis tiek izmantots, lai mazinātu mājsaimniecības izdevumus un pasargātu cilvēkus no nonākšanas nabadzībā veselības vai aprūpes vajadzību dēļ. Svarīgi ir arī ciešāk integrēt veselības un sociālo aprūpi, tostarp budžetus un datu sistēmas, jo bez kvalitatīvas datu apmaiņas nav iespējams pieņemt precīzus un uz vajadzībām balstītus lēmumus. Taču ilgtermiņā būs nepieciešama plašāka diskusija par jauniem finansēšanas mehānismiem, vienlaikus attīstot aprūpi mājās, kopienā un veidot jaunus sociālo pakalpojumu centrus ar Eiropas Savienības struktūrfondu atbalstu.
Starptautiskais dialogs rada efektīvākus risinājumus
Veselības ministrs Hosams Abu Meri un Latvijas delegācija Viļņā augstu vērtē iespējas kopā ar Lietuvu, Igauniju un starptautisko organizāciju ekspertiem strādāt pie kopīgas izpratnes un praktiskiem risinājumiem, kas palīdzēs veidot uz cilvēku vajadzībām orientētu, pieejamu un finansiāli noturīgu veselības aprūpes sistēmu.
“Baltijas valstis virzās vienotā kursā, meklējot risinājumus mūsu sabiedrībai būtiskiem jautājumiem. Šis darbs turpināsies jau pavisam drīz, jo jau jūnijā Rīgā uzņemsim Pasaules veselības organizācijas Eiropas reģiona Mazo valstu iniciatīvas ministru sanāksmi, kurā galvenā tēmu būs pievērsta cilvēkresursiem veselības aprūpē, savukārt nākamgad Rīgā norisināsies “Baltijas politikas dialoga” sanāksme, turpinot kopīgo darbu pie risinājumiem veselības nozarei aktuālajos jautājumos,” teica veselības ministrs.
