RAKUS dienesta stāvokļa ļaunprātīgas izmantošanas lietā pieaicinātie liecinieki sakās nezinām sīkāku informāciju par strīdīgo pasākumu 0 79

Lietā apsūdzēti RAKUS Neatliekamās medicīnas un pacientu uzņemšanas klīnikas vadītājs Aleksejs Višņakovs, viņa vietnieks Genādijs Ričards Rusanovs un bijušais slimnīcas medicīnas tehnoloģiju direktors Gints Cīrulis.

Bijušais RAKUS valdes priekšsēdētājs Normunds Staņēvičs šodien tiesā liecināja, ka piedalījās pasākumā "Kultūras pilī Ziemeļblāzma" un tur teica runu. Staņēvičs klāstīja, ka par piedalīšanos pasākumā maksa netika prasīta, bet viņam neesot bijusi informācija par tiešajiem pasākuma organizatoriem.

Viņš uzsvēra, ka Latvijas slimnīcu budžetos nav paredzēti līdzekļi darbinieku saliedēšanas pasākumiem, lai gan, viņaprāt, šādi pasākumi būtu obligāti. Vienlaikus Staņēvičs atzina, ka jebkuru finansētāju līdzekļu piesaiste jāveic caurspīdīgi un pamatoti, nepieļaujot korupcijas riskus.

RAKUS valdes loceklis Kaspars Plūme liecināja, ka par pasākuma organizēšanu un finansēšanu neesot bijis informēts. Viņš skaidroja, ka slimnīcā saliedēšanās pasākumus organizē dažādas nodaļas gan kopīgi, gan atsevišķi, taču pats konkrēto pasākumu viņš neesot apmeklējis.

Plūme norādīja, ka sponsorēšanas kārtība slimnīcā ir atrunāta un tiek dokumentēta - no iesnieguma līdz kapitāldaļu turētāja atļaujai pieņemt finansējumu vai materiālās vērtības.

Arī slimnīcas administratīvā direktore Iveta Akmentiņa tiesā liecināja, ka neesot zinājusi par apsūdzētā Cīruļa iespējamo iesaisti pasākuma organizēšanā un pieļāva, ka to varēja organizēt pati slimnīca. Viņa piebilda, ka līdzīgi pasākumi notikuši arī citkārt, tostarp ārpus slimnīcas telpām, taču par to finansējumu viņai informācijas neesot.

Viņa stāstīja, ka pasākuma formālajā daļā notikušas izglītojošas uzrunas un diskusijas par slimnīcas iepriekšējo gadu pieredzi, Covid-19 sekām un darbinieku izdegšanu. Otrā daļa bijusi neformālāka, taču kopumā pasākumu viņa vērtēja kā izglītojošu no personālvadības viedokļa.

Nākamajā tiesas sēdē, kas paredzēta 14. maijā plkst. 9.30, kad tiesā turpināsies liecinieku pratināšana.

Jau ziņots, ka Cīrulim izvirzīta apsūdzība par dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu mantkārīgā nolūkā. Savukārt Višņakovam celta apsūdzība par valsts amatpersonas uzkūdīšanu mantkārīgā nolūkā ļaunprātīgi izmantot savu dienesta stāvokli, krāpšanu un dokumenta viltošanu mantkārīgā nolūkā, bet Rusanovam - par krāpšanas atbalstīšanu, aģentūru LETA informēja prokuratūrā.

Apsūdzētie vainu neatzīst.

Izmeklēšanu šajā krimināllietā veica Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs.

Saskaņā ar apsūdzību Višņakovs, iesaistot savus padotos, 2023. gada beigās RAKUS darbiniekiem un citām personām organizēja izklaides pasākumu par kopējām izmaksām vismaz 14 560 eiro. Šajā summā ietilpa telpu noma, 150 personu ēdināšanas un servisa pakalpojumi, vakara vadītāja pakalpojumi, kā arī mūziķu grupas pakalpojumi.

Apzinoties, ka darbinieku brīvprātīgās iemaksas nesegs minētās izmaksas, Višņakovs savas ieceres nemazināja, bet gan uzkūdīja Cīruli ļaunprātīgi izmantot savu dienesta stāvokli un prettiesiski pieprasīt vairāku uzņēmumu pārstāvjiem izklaides pasākuma ēdināšanas pakalpojumu apmaksu 6500 eiro apmērā, uzskata prokuratūra.

Cīrulis tobrīd bija RAKUS iepirkumu komisijas priekšsēdētājs. Tādējādi viņš īstenoja valsts amatpersonas funkcijas ar tai piešķirtām tiesībām valsts kapitālsabiedrības vārdā pieņemt lēmumus, kas saistoši konkrētajiem uzņēmumiem, kā arī veica uzraudzības un kontroles funkcijas pār RAKUS publisko iepirkumu rezultātā noslēgtajiem publiskajiem līgumiem ar konkrētajiem uzņēmumiem, skaidro prokuratūra.

Prokuratūra uzskata, ka Cīrulis izmantoja sava amata priekšrocības, kā arī lomu iepirkumu procedūrās un statusu attiecībā pret kontrolē esošajiem uzņēmumiem, lai prettiesiski pieprasītu no trešajām personām - uzņēmumu amatpersonām un pārstāvjiem - mantiskus labumus.

Tā rezultātā minēto uzņēmumu pilnvarotie pārstāvji apmaksāja viņiem piestādītos izklaides pasākuma ēdināšanas pakalpojumu rēķinus par kopējo summu 6500 eiro. Cīruļa rīcība bija pretrunā viņam kā amatpersonai uzticētajiem uzdevumiem, un šādi viņš pārkāpa likumus un valsts kapitālsabiedrībā noteiktos tiesību aktus, norāda prokuratūrā.

Turklāt, lai segtu vēl citas minētā izklaides pasākuma izmaksas, Višņakovs ar sava vietnieka Rusanova atbalstu sagatavojis viltotu dokumentu, ar kura palīdzību no kāda nodibinājuma prettiesiski ar viltu ieguva 4454 eiro, ko izmantoja izklaides pasākuma ēdināšanas, mūziķu grupas un inventāra pakalpojumu apmaksai, uzskata apsūdzība.

Kā aģentūrai LETA norādīja slimnīcā, tās rīcībā nav informācijas par to, ka jebkāda RAKUS amatpersona būtu ietekmējusi iepirkumu procedūras vai to rezultātus, vai noslēgto līgumu izpildi. Tāpat neesot arī konstatētas pazīmes, kas pieprasītu iepirkumu procedūru vai noslēgto līgumu izpildes pārskatīšanu.

RAKUS arī nav zināms, ka kāds darbinieks "būtu guvis jebkādu personīgu labumu no tā, ka pēc ārkārtīgi saspringtā Covid-19 perioda slimnīcas darbiniekiem tika organizēts kolektīva saliedēšanas pasākums konferences laikā". Slimnīca norāda, ka nav notikusi valsts vai slimnīcas līdzekļu izšķērdēšana vai izlietošana tam neparedzētam mērķim.

Višņakovs Latvijas Televīzijai (LTV) iepriekš pauda pārliecību, ka neko noziedzīgu nav izdarījis, un saliedēšanas pasākuma organizēšana personālam, viņaprāt, nav nekāds noziegums. Arī Cīrulis savu vainu celtajā apsūdzībā noliedz un uzskata, ka šādā veidā slimnīca "tiek vaļā no nevēlamiem cilvēkiem", jo viņš "nepiekrīt lobēt kompānijas".

LTV Cīrulis skaidroja, ka viņam tika pajautāts, vai ir kādas firmas, kas sponsorē tādus pasākumus. "Protams, neviens nesponsorē, bet apmaksā konkrēti kaut kādus galdus vai kaut ko tam līdzīgi, ja viņi ir prezentējuši produktus. Un to sadaļu nez kāpēc visi (..) ignorē un neklausās tajā. Ja jūs aiziesiet uz jebkuru slimnīcu, jebkurš ārstu pasākums šādā veidā tiek rīkots. Jebkuros lielākos semināros tiek pieaicināti ziedotāji, lai palīdzētu organizēt. (..) Tas notiek jebkurā vietā, jebkurā slimnīcā," pauda Cīrulis.