Rīgā ģimenēm pēc pamatizdevumiem paliek vismazāk līdzekļu 0 52

Swedbank Finanšu institūta analīze par galveno izmaksu slogu ģimenēm Baltijas galvaspilsētās – Rīgā, Viļņā un Tallinā – rāda, ka Rīgā dzīvojošajām ģimenēm pēc pārtikas, mājokļa un transporta izdevumu segšanas paliek vismazāk līdzekļu, kamēr Tallinā, pat pie augstākas dzīves dārdzības, atlikušo vajadzību segšanai saglabājas ievērojami vairāk līdzekļu. Neskatoties uz algu pieaugumu pēdējos gados, ģimeņu reālā finansiālā situācija joprojām būtiski atšķiras.

Pēdējo divu gadu laikā visās trīs galvaspilsētās ir pieaugusi vidējā darba alga. Tomēr iedzīvotāju rīcībā esošos ienākumus nosaka ne tikai algu līmenis, bet arī atšķirīgā nodokļu politika un valsts atbalsts ģimenēm. Salīdzinot ar 2024.gada pētījuma datiem, visstraujākais ienākumu kāpums pēc nodokļu nomaksas bijis Tallinā (+22%), kam seko Rīga (+21%) un Viļņa (+16%).

Svarīgs ienākumu papildinājums ģimenēm ir arī bērnu pabalsti, un tie Baltijas valstīs ievērojami atšķiras. Par diviem bērniem Latvijā ģimenes saņem 100 eiro mēnesī, kamēr Igaunijā – 160 eiro, bet Lietuvā – 259 eiro. Turklāt pēdējos gados šo pabalstu palielinājusi tikai Lietuva.

Apvienojot darba ienākumus un valsts atbalstu, četru cilvēku ģimenes – kurā ir divi bērni un divi vecāki, kuri pelna vidējo algu galvaspilsētā – kopējie rīcībā esošie ienākumi Rīgā sasniedz 3190 eiro mēnesī, Viļņā – 3418 eiro, bet Tallinā – 4154 eiro. Tas nozīmē, ka Tallinā ģimenes rīcībā esošais budžets ir gandrīz par trešdaļu lielāks nekā Rīgā.

“Starta kapitāls pirms obligāto maksājumu veikšanas Baltijas galvaspilsētās joprojām būtiski atšķiras. Pamatā pateicoties izmaiņām darbaspēka nodokļu jomā, Rīgā ienākumi pēdējos gados ir pietuvojušies Viļņai, tomēr Tallinā tie joprojām ir ievērojami augstāki – ģimenes rīcībā esošie ienākumi ir aptuveni par 1000 eiro lielāki nekā Rīgā,” norāda Swedbank Finanšu pratības jomas vadītāja Evija Kropa.

Salīdzinot minimālā pārtikas groza izmaksas, kur atbilstoši katra ģimenes locekļa optimālam kaloriju patēriņam apsekoti lētākie pieejamie produkti veikalos, zemākie izdevumi ir Viļņā – 577 eiro mēnesī, bet visaugstākie – Tallinā, kur tie sasniedz 945 eiro. Savukārt Rīgā šāds pats pārtikas grozs izmaksā 638 eiro.

Būtiska izdevumu pozīcija ir arī mājoklis. Pieņemot, ka ģimene dzīvo sev piederošā dzīvoklī nerenovētā padomju laika daudzdzīvokļu namā, augstākās izmaksas par mājokli ir Rīgā – vidēji 306 eiro mēnesī. Tallinā tās ir 282 eiro, bet Viļņā – 243 eiro. Rīgā augstākas izmaksas nosaka kopējie ar apsaimniekošanu saistītie izdevumi, ūdensapgāde un kanalizācija, kā arī nekustamā īpašuma nodoklis, kas Tallinā un Viļņā netiek piemērots. Vienlaikus Rīgā ir zemākais apkures tarifs, kas kopš 2024. gadā veiktā cenu apsekojuma pat nedaudz samazinājies, kamēr Tallinā tas saglabājies nemainīgs, bet Viļņā pieaudzis par 28%.