Igaunijas politiķi: Zelenska izteikumi par Krievijas uzbrukumu Baltijas valstīm atkārto Kremļa naratīvu 0 74

Zelenskis svētdien pārraidītā intervijā televīzijā izteica pieņēmumu, ka Krievija, iespējams, bloķē internetu nevis tādēļ, lai apspiestu valdības kritiku, bet gan lai novērstu neapmierinātību, ko varētu izraisīt plānotā plaša mēroga mobilizācija. Saskaņā ar Ukrainas prezidenta vērtējumu mobilizācijas mērķis varētu būt masveida uzbrukums Ukrainai vai Baltijas valstīm.

Atbildot uz jautājumu, vai, viņaprāt, NATO iedarbinātu alianses līguma 5. pantu par kolektīvo aizsardzību gadījumā, ja Krievija uzbruktu Baltijas valstīm, Zelenskis to apšaubīja. "Domāju, ka varbūt ne visas valstis vēlēsies atbalstīt [Baltijas valstis], bet, manuprāt, NATO valstīm nav izvēles - citādi NATO vairs nepastāvēs. Tām jārīkojas un jāreaģē uz to, ko potenciāli varētu darīt [Krievijas diktators Vladimirs] Putins," intervijā uzsvēra Zelenskis.

Igaunijas ārlietu ministrs Marguss Cahkna raidorganizācijai ERR atgādināja, ka Ukraina kopš Krievijas atkārtotā iebrukuma 2022. gadā ir vairākkārt norādījusi, ka Krievija var uzbrukt arī citiem, tajā skaitā Baltijas valstīm. Viņaprāt, šādi sabiedrotā paziņojumi nekādā veidā nepadara sadarbību vieglāku. Turklāt ministrs piebilda, ka Zelenska vārdos nav nekādas patiesības.

"Šādi paziņojumi, pirmkārt, neatbilst mūsu izlūkošanai un draudu novērtējumam. Mēs neredzam, ka Krievija koncentrētu savu karaspēku vai jebkādā veidā militāri gatavotos uzbrukumam NATO vai Baltijas valstīm, drīzāk otrādi. Krievija nav ļoti spēcīgā pozīcijā Ukrainas frontē un arī ekonomiski," apgalvoja Cahkna.

Pēc Cahknas domām, nevar runāt par NATO 5. panta sagraušanu. Viņš atzina, ka ASV prezidenta Donalda Trampa Eiropas sabiedroto kritika NATO kontekstā nevairo alianses spēku, taču uzsvēra, ka tas nenozīmē, ka NATO nespēj reaģēt. "NATO noteikti reaģēs, ja kādai dalībvalstij uzbruks, šeit nav nekādu šaubu," uzsvēra Cahkna, piebilstot, ka Igaunijai papildus aliansei ir arī savas aizsardzības spējas.

Igaunijas parlamenta Ārlietu komisijas priekšsēdētājs Marko Mihkelsons norādīja, ka šī nav pirmā reize, kad Ukrainas vadība paziņojusi, ka Baltijas valstis būs nākamais Krievijas upuris.

"Tas ir kā kratīt pirkstu Eiropas virzienā, sakot, skatieties, ja mēs kaut kādā veidā nonāksim vājākā pozīcijā vai zaudēsim, tad jūs, vai galvenokārt Baltijas valstis, būsiet nākamie. Tas, protams, ir nepatīkami un noteikti stiprina Krievijas naratīvu," atzina Mihkelsons.

Pēc Mihkelsona teiktā, šī tēma tika skarta arī tikšanās reizēs ar ukraiņiem. Viņš uzskata, ka nopietnu draudu gadījumā sabiedrotajiem būtu jāapmainās ar šādiem vēstījumiem savā starpā, nevis jāceļ ažiotāža medijos. Tajā pašā laikā ar preses starpniecību nodotie vēstījumi bieži vien paliek spekulāciju līmenī.

"Zelenskis uzsvēra, ka NATO jābūt vienotai un gatavai reaģēt uz Putina rīcību. Es piekrītu, ka neviens nav tik ļoti iedragājis uzticību piektajam pantam kā ASV prezidents Donalds Tramps, taču tagad to iedragā arī Ukrainas prezidents," uzskata Mihkelsons. Viņaprāt, Ukrainas prezidentam nevajadzētu veicināt Krievijas naratīvu izplatīšanu.

Konservatīvās tautas partijas (EKRE) vadītājs Marts Helme atzina, ka Zelenska vēstījumā nav nekā jauna, taču, viņaprāt, Igaunija arī pati ir veicinājusi šī naratīva radīšanu. "Man šķiet, ka viņi [diplomāti] patiesībā paši ir radījuši šo naratīvu. Jau no paša kara sākuma Reformu partijas galvenais vēstījums ir bijis tāds, ka cilvēkiem ir jāiedzen trakas bailes no Krievijas, un zem šo baiļu aizsega var paaugstināt jebkādus nodokļus un demonizēt iekšpolitisko opozīciju kā Kremļa līdzdalībniekus," norādīja Helme. Viņš pauda viedokli, ka Zelenska mērķis, šādi runājot, ir radīt baiļu fonu, kas liktu sabiedrotajiem palielināt atbalstu Ukrainai.

"Bezgalīga cilvēku satraukšana un iebiedēšana galu galā vairs nedarbojas, lai panāktu, ka visi sāk rīkoties mērķtiecīgāk, lai novērstu militāru apdraudējumu vai labāk plānotu. Tas ir pārvērties retoriskos uzbrukumos," uzskata Helme.

Igaunijas aizsardzības ministrs Hanno Pevkurs norādīja, ka sociālajos tīklos var atrast daudz dažādu spekulāciju. "Ukrainas gadījumā jāņem vērā, ka viņu mērķis ir saņemt lielāku palīdzību no Rietumu sabiedrotajiem, un tāpēc tiek dots mājiens, ka palīdzības sniegšana Ukrainai palīdz arī Rietumiem atturēt Krieviju," skaidroja ministrs.

Viņš apliecināja, ka Igaunija uzmanīgi seko notikumiem Krievijā. "Pašlaik Krievijas darbības nepārprotami ir saistītas tieši ar Ukrainu, nevis vērstas pret mums," viņš piebilda.