Latvijā palu sezona noslēgusies bez plaša mēroga plūdiem 0 51

Ministrijā norāda, ka palu sezona Latvijā ilga no 2026. gada februāra trešās dekādes līdz aprīļa pirmajai dekādei un tā ir gandrīz noslēgusies - Daugavā vēl turpinās pavasara palu krišanās fāze.

Pēc ministrijā teiktā, palu sezona noritējusi veiksmīgi un visā tās periodā bijusi stabila, ko galvenokārt ietekmējuši labvēlīgi laikapstākļi, kas ļāvuši palu sezonai nepārvērsties plaša mēroga plūdos.

Klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis (ZZS) norāda, ka šī gada palu sezona apliecinājusi, ka savlaicīga sagatavošanās un cieša sadarbība starp institūcijām ļauj efektīvi pārvaldīt riskus, ierobežojot apdraudējumu cilvēku veselībai un īpašumiem, kā arī nodrošinot augstu gatavību reaģēt.

Viņš norāda, ka iegūtā pieredze stiprina gatavību arī nākotnes izaicinājumiem, kā arī iesaistītās puses turpinās pilnveidot koordināciju, lai vēl efektīvāk reaģētu gan plūdu, gan citu risku, tostarp vētru, gadījumos.

KEM norāda, ka februāra beigās hidroloģiskā situācija bija izveidojusies tāda, ka pie nelabvēlīgas pavasara meteoroloģiskās situācijas attīstības būtu plaši plūdi, jo bija daudz sniega, ledus bija biezs un daudzviet upēs saglabājās ledus un vižņu sablīvējumi.

Tomēr visu palu laiku saglabājās pateicīgi laikapstākļi. Pavasaris bija neparasti sauss, tāpēc palu notece veidojās pamatā no sniega un ledus kušanas ūdeņiem. Savukārt ļoti siltās dienas ar spožu sauli un bez nokrišņiem ļāva ledum zaudēt savu izturību. Tomēr ministrijā piebilst, ka ledus upēs bija daudz, ledus iešana bija ilgstoša, veidojās sastrēgumi, kā arī krasi paaugstinājās ūdenslīmenis augšpus tiem. Tomēr ūdens salīdzinoši ātri spēja atrast ceļu caur lediem un plaši applūdumi neveidojās.

KEM atzīmē, ka kopumā marts Latvijā aizritēja kā intensīvs pavasara palu mēnesis, kurā palu attīstību un applūšanas risku noteica ne tikai sniega kušana, bet galvenokārt ledus iešanas gaita un sastrēgumu veidošanās lielākajās upēs.

Minētie laikapstākļi nodrošināja to, ka šī pavasara palu sezonā galvenokārt applūda zemākās vietas - palienes, pļavas, neradot būtiskus ekonomiskos zaudējumus. Atbilstoši Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) sniegtajai informācijai glābšanas darbos VUGD pārstāvji iesaistījušies vienu reizi.

KEM no 2025. gada 19. jūnija ir noteikta kā atbildīgā iestāde par katastrofu pārvaldības koordināciju plūdu un palu gadījumos. Tādējādi KEM īpašu uzmanību veltīja atbildīgo institūciju darbības koordinēšanai palu periodā, lai nodrošinātu pēc iespējas augstāku gatavību plūdu sezonai, ierobežotu riskus cilvēku veselībai un īpašumiem, kā arī nodrošinātu pēc iespējas augstāku gatavību reaģēt.

KEM organizēja vairāk nekā 15 sanāksmes ar pašvaldību pārstāvjiem, valsts pārvaldes iestādēm, Latvijas Apdrošinātāju asociāciju, lopkopības nozares pārstāvjiem, savvaļas dzīvnieku ganāmpulku īpašniekiem, kuru ganības atrodas plūdu riska teritorijās, ceļu infrastruktūras uzturētājiem un citiem. KEM kopā ar partneriem organizēja arī virkni sagatavošanās sanāksmju un semināru.

Palu sezonas laikā Valsts vides dienests (VVD) veica 99 hidrobūvju apsekošanu visā Latvijā, kā arī sniedza konsultācijas hidroelektrostaciju (HES) operatoriem. Apsekošanas laikā HES darbībās pārkāpumi netika konstatēti. Palu laikā tika uzturēta aktīva saziņa ar HES operatoriem, kuri demonstrēja gatavību pielāgoties ārkārtas situācijai, ja tāda iestātos.

Lai plūdu gadījumos nodrošinātu operatīvu informācijas apmaiņu starp atbildīgajām iestādēm un operatīvu atbildīgo institūciju atbalstu, plūdu risku pārvaldīšanai tika izveidota vides risku darba grupa, kurā pārstāvētas 16 plūdu pārvaldībā iesaistītās puses.