Saeima ceturtdien lēma nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai tālākai vērtēšanai iedzīvotāju iniciatīvu par valsts un pašvaldību iestāžu darbinieku atalgojuma publiskošanu.
Biedrībai "Sabiedrība par atklātību - Delna" ("Delna") iniciatīvu portālā "manabalss.lv" sešu gadu laikā bija izdevies savākt vairāk nekā 10 000 iedzīvotāju parakstu iniciatīvai, kas rosina ar likumu noteikt, ka visām valsts un pašvaldību institūcijām savās mājaslapās ik mēnesi jāpublisko amatpersonām un darbiniekiem izmaksātā atlīdzība līdz ar personas vārdu un uzvārdu.
Biedrība rosina ar attiecīgo normu papildināt Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumu.
"Delnas" ieskatā, ja ikviens varēs brīvi iepazīties ar valsts pārvaldē strādājošo atlīdzību, tiks saglabāta valsts un pašvaldību līdzekļu izlietojuma atklātība, kas ļaus sabiedrībai ātri un vienkārši sekot līdzi valsts institūciju darbam, atklāt un novērst fiktīvu nodarbinātību, kā arī veicinās veselīgu konkurenci darbinieku starpā.
Tāpat "Delna" uzskata, ka šāds regulējums mazinās iespēju, ka piemaksas vai lielāks atalgojums tiek noteikts vadītāju favorītiem, mazinās atalgojuma plaisu starp vīriešiem un sievietēm, kā arī veicinās sabiedrības uzticēšanos valsts un pašvaldību institūcijām.
Valsts kancelejas Cilvēkresursu politikas departamenta juriskonsultante Kristīne Stone iepriekš Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas sēdē norādīja, ka šāds piedāvātais regulējums skartu vairāk nekā 46 000 nodarbināto. Turklāt finansējuma izlietojumam valsts un pašvaldību iestādēs sabiedrība var sekot līdzi ar citiem mehānismiem, uzsvēra viņa.
Pret iniciatīvas tālāku virzīšanu iebilst arī Datu valsts inspekcija (DVI). Tās direktore Jekaterina Macuka komisijā atzina, ka iestāde uzskata, ka minētā iniciatīva neatbilst datu aizsardzības prasībām, kā arī pārkāps cilvēktiesības.
Viņa komisijā aicināja uzdot jautājumu, vai ar šādas informācijas publiskošanu tiks sasniegts kāds rezultāts. DVI tā neuzskata, norādot uz nepieciešamību vērtēt šādas informācijas publiskošanas samērīgumu.
Macuka izcēla, ka jau šobrīd valsts amatpersonas ik gadu iesniedz amatpersonas deklarācijas, kurās tostarp norādīts atalgojums. Tāpat viņa uzsvēra, ka valsts un pašvaldības iestādes nevar piešķirt neatbilstošas algas konkrētām amatu grupām, jo to regulē Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likums.
Tāpat Macuka jautāja, kā sabiedrības locekļi varēs noteikt, kura alga ir pareizā vai nepareizā. Piemēram, varot būt gadījumi, ka vienas un tās pašas amatu grupas speciālistiem kādā mēnesī var tikt izmaksāta atšķirīga alga. Iespējams, tas saistīts ar to, ka viens no šiem speciālistiem strādājis ļoti labi, bet otrs - sliktāk, tādēļ abu algas būtu atšķirīgas. Sabiedrība redzētu tikai abu šo personu atalgojumus, bet ne darba novērtējumu.
DVI direktore izcēla, ka tas ir arī drošības jautājums, jo, izliekot jebkādu informāciju internetā, tā būs pieejama 4,5 miljardiem interneta lietotāju visā pasaulē. Tas, pēc Macukas domām, ļautu tādām valstīm kā Krievija izmantot šo informāciju pret valsts pārvaldi.
Viņa aicināja padomāt par mazāka apjoma risinājumiem šiem jautājumiem, piemēram, publicējot atalgojumu tikai konkrētiem amatiem.
Komisijas deputātiem konkrētais jautājums raisīja vairākas pārdomas.
Deputāts Edgars Tavars (AS) pauda, ka viņš tomēr neredz iemeslus, kādēļ nevarētu šo jautājumu virzīt skatīšanai Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, lai tajā, pieaicinot vajadzīgos ekspertus, to profesionāli izvērtētu. Viņaprāt, diskusijai par to ir jābūt.
Tavars uzskata, ka iestādēm būtu jāskaidro, kādēļ tajās atalgojums tik ļoti mēdz atšķirties. Kā piemēru viņš minēja universitātes.
Arī deputāte Līga Rasnača (P) norādīja, ka viņa kopumā atbalsta jautājuma tālāku virzību, bet vēl esot jāizdiskutē, tieši kā un ko publicēt. Viņa norādīja, ka atalgojumi ļoti lielā mērā mēdz atšķirties ne tikai universitātēs, bet arī slimnīcās, un kopumā Latvijā esot ļoti augsta ienākumu nevienlīdzība. "Nevar tā, ka visu šo varam ignorēt," teica Rasnača.
Vienlaikus komisijas vadītājs Jānis Vucāns (ZZS) norādīja, ka Saeimas kārtības rullī ir noteikti vairāki ierobežojumi kolektīvo iesniegumu tālākai virzībai. Tostarp kolektīvais iesniegums nedrīkst ietvert tādu prasījumu, kurš ir acīmredzami nepieņemams demokrātiskā sabiedrībā vai klaji aizskarošs, kolektīvais iesniegums nedrīkst pārkāpt vērtības, kas respektē cilvēka cieņu, brīvību, demokrātiju, vienlīdzību, tiesiskumu un cilvēktiesības, tostarp minoritāšu tiesības.
Viņaprāt, konkrētā iniciatīva cilvēktiesības tomēr var pārkāpt. "Tāpēc esmu par to pārdomās," atzina Vucāns, kurš balsojumā par jautājuma tālāku virzību atturējās.
Atturējās arī deputāts Raivis Dzintars (NA), kurš atzina, ka, viņaprāt, informācijas publiskošana šādā apmērā var radīt drošības riskus.
Balsojumā atturējās arī Ričards Šlesers (LPV), bet Edmunds Zivtiņš (LPV) bija vienīgais, kas balsoja "pret". Par jautājuma tālāku virzību balsoja septiņi komisijas deputāti.
