Amerikāņi izveidoja neiznīcināmu soļojošu robotu 0 64

Zinātnieki no Northwestern universitātes (Ilinoisas, ASV) parādīja, kā mākslīgais intelekts var veikt robotu «evolūciju» dažu minūšu laikā. Viņu izstrādājums — dīvains modulārs robots, kas spēj turpināt kustību pat pēc nopietniem bojājumiem.

Parastie roboti tiek projektēti konkrētiem apstākļiem: noliktavu roboti — vienmērīgam betonam, "robosuņi" — kāpnēm. Ārpus noteiktajiem scenārijiem tie bieži ir bezjēdzīgi: ātrs lauka robots var iestrēgt dubļos vai apstāties, zaudējot locekli.

Komanda gāja citu ceļu: vietā, lai mēģinātu paredzēt visas situācijas, viņi uzbūvēja robotu, kas maina konfigurāciju un pārvietošanās veidu «uz vietas». Rezultāts — «soļojoša metamāšina»: rupjš, bet izturīgs robots, kas, pēc autoru teiktā, var darboties pat pēc pārgriešanas gabalos.

Tas sastāv no moduļiem, kas atgādina Lego detaļas. Katrs modulis ir minirobots ar bateriju, motoru un datoru. Konstrukcija ir vienkārša: bumba centrā un divas «rokas/kājas», kas griežas ap vienu asi. Viens modulis var ripot, kūleņot un lekt. Saliktos moduļos, apmainoties ar datiem, tie rāpo, lec, ripo un «viļņveidīgi» kustas — uz aci haotiski, bet efektīvi: sistēma dara visu, lai nokļūtu no punkta A uz punktu B.

«Neiznīcināmība» ir modulārības sekas: ja daļa atlīmējas vai tiek bojāta, pārējie atrod veidu turpināt kustību. Lauka izmēģinājumos robots pārvarēja zāli, granti, dubļus un saglabāja kustību pat pēc veselas «kājas» zaudēšanas.

Projekta īpašā iezīme ir tā, ka konstrukciju izstrādāja neironu tīkls. Zinātnieki uzdeva tam «būvblokus» (moduļus) un mērķi — atrast visefektīvāko pārvietošanās veidu. Simulācijā mākslīgais intelekts izmēģināja tūkstošiem konfigurāciju, testēja tās ekstrēmos virtuālos apstākļos un atlasīja labākās — pēc dabiskās atlases principa. Galīgās versijas pēc tam salika fiziskā izpildījumā. Pētnieki apgalvo, ka tas ir viens no pirmajiem «evolvējušajiem» robotiem, kas izkļuvuši no simulācijas reālajā pasaulē.

Tehnoloģija vēl ir nenobriedusi: robotam nav ārējo sensoru, tas neredz šķēršļus, neveido karti un kustas lēni un neveikli. Taču projekts demonstrē galveno evolūcijas prasmi — izdzīvošanu.