Rinkēvičs: Izšķiroši nodrošināt, lai visi bērni latviešu valodu tiešām apgūst un lieto 0 49

Kā aģentūru LETA informēja prezidenta padomnieks Mārtiņš Drēģeris, puses pārrunāja aktuālos jautājumus izglītībā un sportā, proti, pāreju uz mācībām latviešu valodā, jaunā skolu finansēšanas modeļa ieviešanu, tālmācības regulējuma izmaiņas, kā arī plānotās pārmaiņas sporta nozarē.

Sarunā īpaša uzmanība tika pievērsta pārejai uz mācībām latviešu valodā, kas skolās formāli noslēdzas šajā mācību gadā.

Valsts prezidents norādīja, ka pāreja uz mācībām latviešu valodā ir svarīgs solis, taču izšķirošais ir tas, kas notiek klasē, vai skolotājiem ir pietiekams praktiskais atbalsts un vai bērniem ir iespēja patiešām iemācīties un lietot latviešu valodu ikdienā.

"Gan skolas, gan skolēni ir dažādi, tāpēc skolām nepieciešami elastīgi risinājumi un pietiekami resursi, lai nodrošinātu katram bērnam piemērotu mācību vidi un nepieciešamo atbalstu," pauda Rinkēvičs.

Savukārt, runājot par tālmācības ierobežojumiem 1. līdz 6. klašu posmā, Valsts prezidents uzsvēra, ka jaunais regulējums jāievieš pārdomāti, savlaicīgi izstrādājot skaidru kārtību pašvaldībām un nodrošinot, ka ikvienā gadījumā bērna labākās intereses ir centrā.

Tikšanās laikā tika pārrunāta arī sporta nozares attīstība. Rinkēvičs atzīmēja, ka spēcīgs un visā Latvijā pieejams bērnu un jauniešu sports ir pamats gan sabiedrības veselībai, gan augstiem sasniegumiem elites sportā.

Kā vēstīts, Izglītības un zinātnes ministrijas 2025. gadā veiktā aptauja liecināja, ka arvien vairāk mazākumtautību skolēnu latviešu valodu lieto ārpus skolas, tomēr piektdaļa joprojām to lieto tikai skolā.

88% skolēnu, kuru dzimtā valoda nav latviešu, uzskata, ka skolā iegūtās latviešu valodas prasmes palīdz vai drīzāk palīdz dzīvē ārpus skolas. Jaunieši latviešu valodu ikdienā izmanto internetā, komunikācijā ar draugiem un ģimenes locekļiem, pulciņos un sporta skolas nodarbībās, sabiedriskās vietās un citur. 70% respondentu uzskata, ka piedalīšanās ārpusstundu aktivitātēs palīdz uzlabot latviešu valodas prasmes.

Aptaujā 21% respondentu tomēr atzinuši, ka latviešu valodu izmanto tikai skolā. Tas ir zemāks rādītājs nekā vecāku sniegtajās atbildēs, un tas norāda uz plašāku valodas lietojumu tieši skolēnu sadzīvē, atzīmē ministrijā.

Starpbrīžos ar skolotājiem un darbiniekiem 47% skolēnu sarunājas pārsvarā latviski, 43% izmanto gan latviešu, gan krievu valodu, bet 8% pārsvarā runā krieviski. Savukārt pāru un grupu darbos tikai 16% skolēnu izvēlas sarunāties latviešu valodā, 41% pārsvarā lieto krievu valodu, un tikpat - 41% respondentu - apvieno abas valodas.

Izteiktāka tendence runāt latviski mājās novērota jaunāko klašu grupās, īpaši 1. klašu skolēnu ģimenēs, kur arvien biežāk paralēli lieto gan latviešu, gan kādu no mazākumtautību valodām. Vienlaikus 54% atzinuši, ka ģimenē reti vai nekad runā latviski.

74% skolēnu pilnībā vai lielākoties saprot mācību stundas, kas notiek latviešu valodā. Pieaugot skolēnu vecumam, pieaug arī izpratne un pārliecība par savām valodas prasmēm. Skolēni kā nozīmīgāko atbalsta faktoru latviešu valodas apguvē min skolotāju skaidrojumus, kā arī arvien aktīvāk izmanto digitālos mācību resursus latviešu valodā, tostarp mācību platformas un mākslīgā intelekta rīkus.

Kā būtiskākais ārējais atbalsts minēta ģimene - šādu atbildi snieguši 30% skolēnu. Skolēnu vecāki biežāk palīdz ar tulkošanu, garāku tekstu skaidrošanu un sagatavošanos pārbaudes darbiem, bet aptuveni trešdaļa vecāku paļaujas tikai uz skolu. Savukārt pirmsskolas bērnu vecāki biežāk latviešu valodas apguvi veicina sarunājoties, lasot priekšā grāmatas un spēlējoties. Tikai uz pirmsskolas izglītības iestādi paļaujas 17% aptaujāto vecāku.