Valstij nevajag noteikt degvielas cenu griestus, bet ir jādomā par akcīzes nodokļa pielāgošanu, pauda banku ekonomisti.
Bankas "Citadele" galvenais ekonomists Kārlis Purgailis aģentūrai LETA norādīja, ka degvielas cenu griesti var īslaicīgi mazināt spiedienu, taču Latvijai daudz efektīvāks ceļš būtu akcīzes nodokļa elastīga pielāgošana.
Viņš skaidroja, ka jebkura valsts iejaukšanās brīvā tirgus faktoros, tostarp cenu regulācija, parasti rada vairāk risku un ilgtermiņa negatīvu efektu, nekā īstermiņa ieguvumus, tātad šādas darbības ilgākā termiņā nav efektīvas.
"Degvielas tirgotāji nevar kļūt par cenu kāpuma kompensētājiem," sacīja Purgailis, piebilstot, ka no kopējās degvielas mazumtirdzniecības cenas 25% dīzeļdegvielai un 32% benzīnam veido akcīzes nodoklis. Tāpat, būtiska loma ir pievienotās vērtības nodoklim, kas ir 17% no kopējās mazumtirdzniecības cenas. Šī abas komponentes ir tiešā valsts kontrolē un var tik veiktas īstermiņa izmaiņas, lai daļēji kompensētu straujo degvielas cenu kāpumu.
Arī "Luminor Bank" galvenais ekonomists Pēteris Strautiņš aģentūrai LETA norādīja, ka valstij nevajag noteikt degvielas cenu griestus vairāku savstarpēji papildinošu iemeslu dēļ.
Viņš skaidroja, ka valstij nevajadzētu radīt iespaidu, ka tā jebkuros apstākļos spēs sabiedrību pasargāt no visiem nepatīkamajiem notikumiem vai pārsteigumiem. "Pandēmijas laika naudas sviešanas sacensībām ir jāpaliek kā izņēmumam. Tagad ir jātiek galā ar pandēmijas laika valsts parāda pieauguma sekām," pauda Strautiņš.
Ekonomists norādīja, ka īslaicīgs degvielas cenu kāpums ir "ļoti laba pote pret domāšanas inerci". Patlaban valda liels satraukums, vai tikai degvielas tirgotāji nenopelna kādu papildu centu izejvielu cenu svārstību radītajā juceklī, taču patērētājiem pašiem ir iespēja samazināt transporta enerģijas izmaksas vairākkārt, ieviešot savā dzīvē jaunākās transporta tehnoloģijas.
Strautiņš minēja, ka degvielas cenas ir pieaugušas, salīdzinot ar līmeni šā gada sākumā, kas bija zemākais vairāku gadu laikā. Taču degvielas cenas attiecībā pret ienākumiem joprojām vienā no vēsturiski zemākajiem līmeņiem.
"Kad 2022. gadā degvielas cenas pārsniedza divus eiro litrā, tad ienākumi Latvijā bija apmēram divas trešdaļas no 2026. gada līmeņa. Kad 2012.-2013. gadā degvielas cenas bija apmēram viens lats jeb 1,4 eiro, tad ienākumi bija stipri mazāk nekā puse no šobrīd sasniegtajiem," norādīja Strautiņš.
Jau ziņots, ka Latvijas lielākajos degvielas uzpildes staciju tīklos, pēc aģentūras LETA apkoptajiem datiem, dīzeļdegvielas vidējā cena kopš konflikta Tuvajos Austrumos saasināšanās palielinājusies par aptuveni 20%, savukārt 95. markas benzīna cena pieaugusi par 5-7%.
Saglabājoties pašreizējai ģeopolitiskajai situācijai, kompānijā tuvākajās nedēļās prognozē turpmāku degvielas cenu pieaugumu.
LETA arī ziņoja, ka ASV un Irānas kara dēļ pieaugusi naftas cena.
Ārvalstu ekonomisti brīdina, ka patērētāji un uzņēmumi pasaulē vairākas nedēļas vai pat mēnešus varētu saskarties ar degvielas cenu pieaugumu, pat ja šis karš ātri noslēgtos, jo naftas piegādātājiem būtu grūtības ātri pilnībā atjaunot darbību, ņemot vērā bojātās rūpnīcas un loģistikas tīklus, kā arī paaugstinātos riskus preču transportēšanai.
