Pēc 13 gadiem Latvijā noslēdzies pētījums "Gistar" kuņģa vēža skrīninga vadlīniju izstrādei Eiropas Savienībā, kurā piedalījušies 11 224 dalībnieki no dažādām Latvijas pilsētām, informēja Latvijas Universitātes (LU) Klīniskās un profilaktiskās medicīnas institūts (KPMI).
Pētījuma mērķis bija izvērtēt jaunu skrīninga metožu efektivitāti kuņģa un zarnu vēžu agrīnai atklāšanai un profilaksei. Tas tika sākts 2013. gada oktobrī LU KPMI profesora, gastroenterologa Mārča Lejas vadībā.
Dalībniekiem tika noteikta kuņģa baktērijas "Helicobacter pylori" klātbūtne. Ja infekcija tika konstatēta, dalībnieki saņēma ārstēšanas kursu baktērijas izskaušanai, pēc kura tika veikta atkārtota veselības pārbaude.
Pētījumā piedalījās iedzīvotāji no vairākām Latvijas pilsētām, tostarp 2410 dalībnieki no Rēzeknes, 1386 no Jēkabpils, 1276 no Madonas, 1077 no Saldus, 1018 no Ludzas, 842 no Liepājas, 761 no Cēsīm, 679 no Kuldīgas, 647 no Tukuma, 599 no Alūksnes un 529 no Dobeles.
Leja norāda, ka pētījumā iegūti apjomīgi dati, kas ļauj zinātniski izvērtēt dažādu kuņģa vēža skrīninga pieeju efektivitāti Eiropā. "Šie rezultāti ir nozīmīgs solis ceļā uz pierādījumos balstītu kuņģa vēža profilaksi un var kalpot par pamatu lēmumiem gan nacionālā, gan Eiropas līmenī," uzsver profesors.
Institūtā skaidro, ka Eiropā kopējais jaunatklāto kuņģa vēža gadījumu skaits pieaug, un Eiropas Savienības Padome aicinājusi valstis apsvērt skrīninga programmu ieviešanu reģionos ar augstu saslimstību un mirstību. Latvija pieder pie šādām valstīm, taču Eiropā patlaban nav izveidota neviena organizēta kuņģa vēža skrīninga programma.
Pētnieki uzskata, ka viena no perspektīvākajām pieejām Eiropā varētu būt "Helicobacter pylori" infekcijas "meklēt un ārstēt" stratēģija.
"Gistar" pētījuma dati tiks izmantoti arī citos starptautiskos projektos, kuru mērķis ir uzlabot kuņģa vēža profilaksi un skrīningu Eiropā, tostarp projektos "Togas" un "EUCanScreen".
Kā vēstīts, pētījuma laikā dalībnieki, kuriem konstatēja kuņģī mītošo baktēriju "Helicobacter pylori", saņēma ārstēšanas kursu tās izskaušanai. Pētījumā tika veikta atkārtota apsekošana cilvēkiem vecumā no 40 līdz 64 gadiem, kas turpinājās līdz šī gada februārim.
Atkārtotajā apsekošanā tika veikts speciāls elptests, lai noteiktu, vai izskaušana bijusi veiksmīga. Visiem dalībniekiem paņemtas asins analīzes.
Analīzes veiktas arī paraugos, kas paņemti dalībniekiem pirms deviņiem gadiem un sasaldētā veidā uzglabāti laboratorijā. Veco un jauno analīžu rezultāti salīdzināti un pētīts, vai starp izmaiņām analīzēs un ar veselību saistītos notikumos ir kāda sakarība ar "Helicobacter pylori" izskaušanas medikamentu lietošanu. Tāpat pētījumā izvērtēts, vai ir kādas sakarības ar to, ka "Helicobacter pylori" infekcija netiek ārstēta.
Kopējā pieaugušo iedzīvotāju inficētība ar "Helicobacter pylori" Latvijā ir ļoti augsta - ap 50%, informējis LU KPMI.
Līdzšinējie pētījumi liecina, ka kuņģī mītošās un kuņģa vēža attīstību veicinošās baktērijas "Helicobacter Pylori" izskaušana kuņģa vēža izraisītu nāves gadījumu skaitu varētu samazināt pat par 40%.
Pētījums veikts sadarbībā ar Starptautisko Vēža pētniecības aģentūru.
