Militārais poligons "Sēlija" ļauj Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem (NBS) atšķirt jaunu lapaspusi. intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta panorāma" teica Valsts aizsardzības militāro objektu un iepirkumu centra vadītājs pulkvedis Kaspars Miezītis.
Ja līdz šim NBS vingrināja rotas un bataljona līmeņa vienības, tad poligons "Sēlija" ļauj nodrošināt brigādes līmeņa apmācību, proti, no 1500 līdz aptuveni 5000 karavīru iesaisti apmācību procesā ar viņiem iedalītajiem ieročiem un transporta sistēmām, skaidroja Miezītis.
Pārējie NBS rīcībā esošie poligoni nenodrošina pilnu apmācību kvantitāti, kā tam vajadzētu notikt, viņš atzina. "Sākot intensīvi izmantot poligonu "Sēlija", mēs principā atšķiram jaunu lapaspusi un veicinām vienību apmācību," sacīja Miezītis.
Pulkvedis vērtēja, ka Valsts aizsardzības militāro objektu un iepirkumu centram šis ir nozīmīgākais projekts, arī no būvniecības skatpunkta.
Runājot par notikušo zemju atsavināšanu poligona vajadzībām, Miezītis sacīja, ka NBS ir ļoti pretimnākoši iedzīvotājiem un izvērtē iespējas, kā pielāgoties arī viņu vajadzībām.
Kā vēstīts, piektdien notiks poligona "Sēlija" kaujas šaušanas mācību zonas atklāšana, aģentūru LETA informēja NBS.
Poligons nodrošina jaunu apmācību infrastruktūru, tostarp šautuves, dažādu ieroču šķiru un ieroču sistēmu izmantošanai, stiprinot bruņoto spēku un sabiedroto vienību apmācību spējas Latvijā.
Poligons tiek vērtēts kā viens no nozīmīgākajiem Latvijas aizsardzības infrastruktūras projektiem, kas nodrošinās mācību vidi Latvijas un sabiedroto bruņoto spēku vienībām. Militārā poligona attīstība tiek īstenota pakāpeniski.
Pirmā kārta īstenota laika posmā no 2022. līdz 2025. gadam un nodrošina sākotnējās operacionālās spējas. Tās ietvaros izbūvēta loģistikas atbalsta zona vienībām līdz rotas sastāvam, munīcijas uzglabāšanas laukums, 300 metru šautuve, kājnieku vada taktiskā šautuve, ložmetēju un snaiperu šautuve, kā arī nesprāgušās munīcijas zona. Pirmās kārtas ietvaros izbūvēto objektu nodošana ekspluatācijā notiek 2026. gada sākumā.
Pirmās kārtas laikā pārņemti 11 valsts nekustamie īpašumi ar kopējo platību 15 430 hektāri un atsavināti 14 privātpersonām piederoši īpašumi 160 hektāru platībā. Kopējā apgūtā teritorija veido 15 590 hektārus, kas ir aptuveni 61% no plānotās poligona teritorijas. Vienlaikus pabeigta poligona pirmajā kārtā pārņemto īpašumu ārējās robežas marķēšana. Pirmās kārtas attīstības izmaksas ir aptuveni 36,5 miljoni eiro.
Poligona otrā kārta plānota no 2026. līdz 2029. gadam, un tās mērķis ir nodrošināt pilnas operacionālās spējas, attīstot kolektīvās apmācības infrastruktūru, ar galveno prioritāti nodrošināt manevra iespējas brigādes līmeņa mācībām. 2025. gada 23. septembrī Ministru kabinets atbalstīja poligona otrās kārtas daļēju attīstību publiskās un privātās partnerības modelī, savukārt 9. oktobrī Aizsardzības ministrija noslēdza vienošanos ar VAS "Valsts nekustamie īpašumi" par projekta īstenošanas nodrošināšanu.
Militārā poligona teritorijā jau notiek taktiskās un inženiertehniskās apmācības, bruņu tehnikas pārvietošanās, gaisa kuģu pārlidojumi un bezpilota lidaparātu apmācības. Mācībās piedalās NBS karavīri, tostarp Zemessardzes un Valsts aizsardzības dienesta karavīri, kā arī sabiedroto valstu vienības. 2026. gadā poligonā plānotas vairākas starptautiskas militārās mācības.
- gada NATO samitā Madridē pieņemtais lēmums palielināt sabiedroto spēku klātbūtni Baltijas valstīs veicināja nepieciešamību attīstīt papildu apmācību infrastruktūru Latvijā. Lēmums par poligona "Sēlija" izbūvi ir Latvijas pieņemts stratēģisks lēmums valsts aizsardzības spēju stiprināšanai.
Militārā poligona izveidi nosaka poligona "Sēlija" izveides likums, kas stājās spēkā 2023. gada 29. jūnijā.
Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram! Par faktu kļūdām lūdzam ziņot e-pastā redakcija@bb.lv.
Iezīmējiet tekstu un spiediet Ziņot par kļūdu pogas , lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!
Atstāt komentāru