Pacientu pieredzes dati Latvijas slimnīcās atklāj nepietiekamu informēšanu par zālēm 0 48

Kā aģentūru LETA informēja Slimību profilakses un kontroles centrā (SPKC), pacientu pieredzes aptaujas dati Latvijas slimnīcās pēdējo piecu gadu laikā izgaismo būtisku pacientu drošības problēmu, jo nepietiekama informēšana par zālēm var negatīvi ietekmēt gan ārstēšanas drošību, gan veselības aprūpes kvalitāti kopumā.

Vairāk nekā puse Latvijas slimnīcu ir ieviesušas vienotu nacionālo stacionāro pacientu pieredzes aptauju, kas sniedz ieskatu pacientu vērtējumā par ārstēšanās pieredzi. Kopīgie stacionāru dati liecina, ka ap 57% pacientu atzīst, ka saņēmuši informāciju par ārstniecībā izmantotajiem medikamentiem, savukārt tikai ap 43% pacientu norāda, ka saņēmuši informāciju par iespējamām blaknēm. Tas nozīmē, ka ievērojama daļa pacientu ārstēšanās laikā nesaņem pilnvērtīgu skaidrojumu par terapiju, kurā viņi paši ir iesaistīti, secinājis SPKC.

Arī pacientu komentāri aptaujās liecina par atkārtotām problēmām, tostarp nepietiekamu komunikāciju par medikamentiem, neskaidriem zāļu maiņas iemesliem, neiedotām vai izlaistām devām, sāpēm intravenozas terapijas laikā, kā arī bažām par blaknēm vai iespējamu medikamentu sajaukšanu.

SPKC Pacientu drošības un veselības aprūpes kvalitātes pilnveides nodaļas vadītāja Irisa Zīle-Velika uzsver, ka informēšana par zālēm nav tikai papildu skaidrojums vai laipnas komunikācijas elements, bet pacientu drošības sastāvdaļa.

"Ja pacients nesaprot, kādas zāles viņš saņem, kāpēc tās tiek nozīmētas, kas ir sagaidāmie efekti un kādas var būt blaknes, palielinās kļūdu, pārpratumu, neievērotu blakusparādību un terapijas pārtraukšanas risks," skaidro Zīle-Velika.

Viņa norāda, ka Pasaules Veselības organizācija īpaši uzsver medikamentu saskaņošanas nozīmi, ar to saprotot procesu, kurā veselības aprūpes speciālisti sadarbojas ar pacientu, lai nodrošinātu precīzu un pilnīgu informāciju par visām lietotajām zālēm un izmaiņām tajās.

Pēc SPKC paustā, pacientu komentāri apliecina, ka paši pacienti, ja ir pietiekami informēti, var palīdzēt pamanīt neatbilstības ārstēšanas procesā. Aptaujās pacienti aprakstījuši arī situācijas, kad viņiem kļūdaini izsniegti citiem pacientiem paredzēti medikamenti.

Latvijas Pacientu pieredzes asociācijas vadītāja Vita Šteina norāda, ka slimnīcās būtu jāstiprina personāla veselības komunikācijas prasmes, tostarp par zāļu izskaidrošanu vienkāršā un pacientam saprotamā valodā.

Viņas ieskatā, slimnīcās ikdienas komunikācijā ar pacientiem plašāk jāizmanto Zāļu valsts aģentūras izstrādātie skaidrojošie materiāli par medikamentiem un iespējamām blaknēm. Tāpat būtu lietderīga vienota digitāla platforma, kur pacientiem ērtā veidā būtu pieejami skaidrojumi par zālēm vienkāršā valodā.

Šteina arī uzsver nepieciešamību pilnvērtīgāk iesaistīt ārstniecības procesā klīniskos farmaceitus, lai mazinātu medikamentu nesaderības riskus, kā arī konsekventi nodrošināt pacientu identitātes pārbaudi pirms zāļu ievades.

Savukārt izrakstot pacientu no slimnīcas, būtu jāizmanto atstāstījuma metode, lūdzot pacientam saviem vārdiem atkārtot, ko viņš ir sapratis par zālēm. Šteina norāda, ka šāda pieeja uzlabo līdzestību un samazina atkārtotas hospitalizācijas risku.

Līdztekus slimnīcām būtu jānodrošina pacientiem arī rakstisks, saprotamā valodā sagatavots zāļu lietošanas plāns izrakstīšanas brīdī un jāiesaista māsas pacientu izglītošanā. Tāpat būtu jāanalizē pacientu komentāri kā pacientu drošības signāli un jāveicina pacientu iesaiste ar zālēm saistītu atgadījumu ziņošanā.

Speciālisti mudina arī pašus pacientus aktīvāk iesaistīties savas drošības stiprināšanā - uzturēt aktuālu visu lietoto zāļu sarakstu, jautāt par katras zāles nozīmi un devu, noskaidrot iespējamās blaknes, kā arī izrakstīšanas brīdī pārliecināties, kuras zāles jāturpina lietot mājās un kas ārstēšanā ir mainīts.

Pacientiem ieteicams ārstniecības personām jautāt, kā sauc nozīmētās zāles, kāpēc tās nepieciešamas, kādas ir biežākās blaknes, kā rīkoties pašsajūtas pasliktināšanās gadījumā, vai jaunās zāles neaizstāj kādas iepriekš lietotas zāles un kuras zāles pēc izrakstīšanas jāturpina lietot mājās.