«Reformas» vietā - brīvprātīgs kredītu aizliegums 0 62

Jau vēstīts, ka vairākas nedēļas politiskajās aprindās notiek karsta diskusija par Finanšu ministrijas iecerēto “reformu”. Tās būtība ir atņemt Patērētāju tiesību aizsardzības centram nebanku finanšu kompāniju uzraudzības funkcijas un nodot šo funkciju Latvijas Bankai. Viens no argumentiem tiem, kas atbalsta doto “reformu”, ir ātro kredītu “problēma”. Proti, daudzi, kuriem nav pietiekamas finanšu pratības, ņem ātros kredītus, pēc tam nespēj norēķināties un galu galā ieslīgst parādos. “Reformas” pretinieki uz to atbild, ka, ja problēma ir tieši ātros kredītos, tad var to risināt citādi — izmantojot modeli, kas tiek pielietots attiecībā uz tiem, kam ir atkarība no azartspēlēm. Proti - izdara atzīmi reģistrā par brīvprātīgu azartspēļu aizliegumu.

Un šodien Saeima ceturtdien pirmajā lasījumā atbalstīja Ekonomikas ministrijas (EM) sagatavoto likumprojektu paketē iekļautos grozījumus likumā Par nodokļiem un nodevām, kas paredz, ka fiziskas personas nākotnē varēs veikt atzīmi kredītinformācijas biroja datubāzē par to, ka nevēlas saņemt kredītu.

Pagājušajā nedēļā attiecīgie grozījumi jau tika konceptuāli atbalstīti Kredītinformācijas biroju likumā un Patērētāju tiesību aizsardzības likumā.

Veiktā atzīme būs redzama ikvienam kredītinformācijas biroja datubāzes lietotājam. Šo atzīmi kredītinformācijas birojam būs jādzēš ne ātrāk kā trīs dienu laikā pēc patērētāja atsaukuma.

EM skaidro, ka likumprojekta mērķis ir arī nodrošināt augstāku fizisko personu aizsardzības līmeni pret potenciālu krāpšanu un kredīta ņemšanu fiziskās personas vārdā pret tās gribu.

Pašlaik Latvijā darbojas divi licencētie kredītinformācijas biroji - AS "Kredītinformācijas birojs" un AS "Crefo birojs", un tie ne tikai uztur un apmainās ar personu kredītinformāciju, bet arī nodrošina patērētājiem iespēju pieslēgties to sistēmām (datubāzēm) un pārbaudīt apkopotu informāciju par savu kredītvēsturi.

Jau pašlaik "Crefo birojs" savā mājaslapā piedāvā lietotājiem iespēju veikt atzīmi par to, ka viņi nevēlas saņemt kredītu. "Crefo birojs" šo pakalpojumu nodrošina brīvprātīgi. Savukārt "Kredītinformācijas birojs" ir sācis darbu pie šādas funkcionalitātes ieviešanas, un tā patērētājiem būs pieejama jau tuvākajā laikā, atzīmē ministrijā.

EM norāda, ka šī brīža regulējums no atsevišķiem datu sniedzējiem neparedz kredītinformācijas birojiem iespēju iegūt informāciju un to nodot citām personām kā tikai kredītinformācijas lietotājiem, piemēram, valsts informācijas sistēmām un citiem kredītinformācijas birojiem.

Likumprojekts paredz, ka patērētājiem tiks dota iespēja atteikties no kredīta saņemšanas, nodrošinot to caur kredītinformācijas birojiem. EM skaidro, ka arī citās valstīs iespēju personām atteikties no kredīta saņemšanas un šo datubāžu uzturēšanu nodrošina kredītinformācijas biroji vai institūcijas, kas veic līdzīgas funkcijas.

Attiecīgi, ja kredītinformācijas biroji ir pašatteikušos personu reģistra pārziņi, tad kredīta devējiem nav jāpieslēdzas vēl kādām citām sistēmām un datubāzēm, lai konstatētu, ka patērētājs ir liedzis sev tiesības slēgt kreditēšanas līgumus - pieprasot informāciju par maksātspējas datiem kredītinformācijas birojiem, kredīta devējam uzreiz tiek sniegta informācija par liegumu, norāda EM.

Attiecīgi EM ieskatā juridiskās personas, kuras jau veic personu finanšu datu uzglabāšanu un kurām ir tieša sadarbība ar patērētāja kreditēšanas pakalpojumu sniedzējiem, ir vispiemērotākie pārziņi pašatteikušos personu reģistrācijai.

Papildus EM norāda, ka pilnvarotā persona vai aizgādnis, kurš iecelts normatīvos noteiktajā kārtībā, ir tiesīgs veikt atzīmi par nevēlēšanos ņemt kredītu konkrētas personas vārdā tās ekonomisko interešu aizsardzības nodrošināšanai.

Tāpat grozījumi paredz, ka atliktie maksājumi, kuros preču pārdevējs vai pakalpojumu sniedzējs patērētājam ļauj norēķināties par preci vai pakalpojumu bez procentiem vai citām maksām ilgākā laika periodā, sadalot to maksājumos, turpmāk tiks uzskatīti par kreditēšanas līgumu. EM skaidro, ka šādi pirkumi bieži vien ir saistīti ar liela apmēra kredītu ar samērā ilgu atmaksas termiņu, tādēļ uz tiem arī būtu attiecināmas patērētāju kreditēšanas regulējuma prasības, tostarp patērētāja spējas atmaksāt kredītu novērtēšana.

Lielajiem uzņēmumiem (virs 250 darbiniekiem, apgrozījums virs 50 miljoniem eiro), kas sniedz atlikto maksājumu pakalpojumu, būs jāreģistrējas Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) uzturētā reģistrā. Turpmāk būs jāreģistrējas arī starpniekiem, kuri piedāvā patēriņa kredītu starpniecības pakalpojumus un līdz šim nav reģistrēti kā hipotekāro kredītu starpnieki.

Savukārt ar EM sagatavotajiem grozījumiem Patērētāju tiesību aizsardzības likumā kredīta devējiem paredzēts noteikt pienākumu ņemt vērā šādas atzīmes kredīta pieteikuma izskatīšanas procesā - ja patērētājs ir izdarījis šādu atzīmi, kredītu viņam piešķirt nedrīkst.

Ar izstrādātajiem grozījumiem Patērētāju tiesību aizsardzības likumā tiek paplašināts kredīta devēju pienākums informēt patērētāju. Sniedzot vispārēju informāciju par piedāvātajiem produktiem, tiks veicināta patērētāju izpratne par sniegto pakalpojumu būtību - patērētājam jāspēj tos salīdzināt un izdarīt apzinātu izvēli, kas atbilst viņa individuālajām vajadzībām, skaidro EM.

Kredīta devējiem būs jāpiemēro iecietības pasākumi pirms parādu atgūšanas vai piedziņas darbību sākšanas, paredz grozījumi. Tajos varēs iekļaut kreditēšanas līguma termiņa pagarināšanu, kreditēšanas līguma veida maiņu, visas maksājuma summas vai tās daļas atmaksas atlikšanu uz laiku, aizņēmuma likmes samazināšanu, maksājumu brīvdienu piedāvāšanu, maksājumu sadalīšanu, daļēju parāda atlaišanu un parādu apvienošanu.

Patērētājiem, kuriem ir grūtības izpildīt savas finansiālās saistības, būs jānodrošina specializēta palīdzība parādu pārvaldībā. Konsultāciju pakalpojumus parādu jautājumos valsts vārdā nodrošinās institūcija, kurai Ministru kabinets būs deleģējis pildīt šo uzdevumu.

Grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā noteiks, ka kredīta devējs par maksājuma kavējumu vai parāda atgūšanu patērētājam drīkstēs piemērot tikai samērīgas un objektīvi pamatotas faktiskās kredīta devēja izmaksas. Tas nodrošinās, ka patērētājam, kurš jau ir nonācis finansiālās grūtībās, papildus netiks piemērotas nesamērīgi augstas maksas par atgādinājuma ziņu un vēstuļu nosūtīšanu.