«Tas, par ko mēs runājām jau visu iepriekšējo gadu, ir jautājums, kāds ir šīs reformas mērķis?» 0 315

Jau labu laiku kaislības virmo ap Finanšu ministrijas sagatavoto informatīvo ziņojumu, kurā rosināts nebanku kreditētāju reģistrēšanas, licencēšanas un uzraudzības funkciju no 2027. gada 1. janvāra nodot no Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) Latvijas Bankai (LB). Neapmierinātību ir paudis gan PTAC, gan paši nebanku kreditētāji, tādēļ, vēl pirms informatīvais ziņojums ir skatīts Ministru kabinetā, jau izveidotas darba grupas centrālajā bankā un notikušas tikšanās arī Finanšu ministrijā, lai mazinātu uzņēmumu bažas par regulatora maiņu.

Asociācijas "Fintech Latvija" vadītāja Tīna Lūse intervijā aģentūrai LETA saka, ka, iespējams, ilgākā periodā tiešām būtu jādomā par nebanku kreditētāju uzraudzības nodošanu LB, bet tas nevar notikt tā, kā iecerēts pašlaik - priekšvēlēšanu gaisotnē un ļoti ātrā tempā.

• Tas, par ko mēs runājām jau visu iepriekšējo gadu, ir jautājums, kāds ir šīs reformas mērķis? Mēs redzam, ka tas nav stāsts tikai par uzrauga adreses nomaiņu, bet tam ir arī nopietna ietekme uz biznesu. Tādēļ mēs arī jautājām, kāds ir mērķis, jo publiskajā retorikā mērķi izskanēja dažādi un atbildes atšķīrās.

Pašlaik iezīmējas trīs lielie mērķi - patērētāju tiesību aizsardzības līmeņa celšana, administratīvā sloga mazināšana valsts sektora pusē, koncentrējot visu finanšu sektora un naudas atmazgāšanas novēršanas (AML) prasību ievērošanas uzraudzību LB, kā arī kreditēšanas veicināšana un jaunu spēlētāju piesaiste tirgum. Mūsu ieskatā atšķiras ceļš un metodes, kā pie katra no šiem mērķiem nonākt. Ir arī redzams, ka bankas pārstāvošā asociācija (Finanšu nozares asociācija - red.) aicina reformu realizēt caur stingrākas uzraudzības prizmu. Skaidrs, ka tas nozarei, kas nepieņem depozītus, savukārt šķiet nesaprotami, nepieņemami un satraucoši. Mēs saprotam, ka politiķi kaut kādu iemeslu dēļ ir izlēmuši, ka ar šo reformu grib virzīties uz priekšu. Tādēļ mēs gribam iet lielākā detalizācijā un noskaidrot, saprast, kā tad izskatīsies šī ikdienas uzraudzība, proti, ieskatīties, kas tad tam lācītim ir vēderā. Piemēram, uzņēmumi vēlas saprast, kā notiks maksātspējas vērtēšanas process LB uzraudzībā, kā tiks pielāgota kredītrisku politika tiem uzņēmumiem, kuri kreditē arī juridiskās personas, kā notiks AML uzraudzība, kā notiks kiberrisku uzraudzība. Tās nav mazas lietas, jo tas viss jau ir noregulēts uzņēmumu iekšējos procesos, balstoties uz esošā regulatora pieeju. Tādēļ uzņēmumi vēlas saprast, kā tas izskatīsies, parejot pie LB, un kā notiks pati pāreja. Par visiem šiem jautājumiem Finanšu ministrijas sagatavotajā informatīvajā ziņojumā nav runāts nemaz. Taču tikai zinot to visu, var saprast, kā tas izskatīsies uzņēmumu pusē un vai administratīvais slogs pieaugs vai samazināsies. Galvenās bažas ir par to, ka LB uzraudzība ir smagnējāka nekā PTAC uzraudzība, jo LB uzrauga sarežģītākus un sistēmiski ietekmīgākus tirgus dalībniekus. Savukārt uzņēmumos, kurus pārstāv mūsu asociācija, darbinieku skaits ir salīdzinoši neliels, un viņi uztraucas par to, ka pieaugs birokrātiskais un administratīvais slogs, operacionālās izmaksas un atliks mazāk resursu, ko veltīt pamatdarbībai.

...Pašlaik ziņojumā nav atspoguļots nekas no tā, par ko uzņēmumiem ir bažas. Nav apskatīts arī aspekts par patērētāju tiesību aizsardzības uzraudzību, ko ir aktualizējusi Ekonomikas ministrija un PTAC. Tās izmaiņas, kas ziņojumā ir izdarītas pēc pirmā saskaņošanas apļa, ir drīzāk kosmētiskas. Pēc būtības kvalitatīvas izmaiņas mēs neredzam. Vai tā būtu laba prakse, ka valdība tagad lems par lietu, kas ir tikai pa pusei izpētīta un vairāk ir balstīta idejā, nevis datos? Es tā nedomāju.