Vai atļaus priekšlaicīgi izņemt 2. pensiju līmeņa uzkrājumus? Vai tikai slimiem? 0 133

Līdz 2021. gadam dalība 1. un 2. pensiju līmeņos bija obligāta visiem trīs Baltijas valstu iedzīvotājiem. Pirmā reformu ieviesa Igaunija, kur apmēram 150 tūkstoši cilvēku atteicās no 2. pensiju līmeņa - tas ir aptuveni piektā daļa no visiem dalībniekiem. Viņi izņēma vairāk nekā 1,3 miljardus eiro, daudzi izmantoja šos naudas līdzekļus automašīnas vai sadzīves tehnikas iegādei.

Lietuvā no 2026. gada iedzīvotājus vairs automātiski nereģistrēs 2. pensiju līmenim. Tie, kas jau ir reģistrēti, varēs izstāties no sistēmas vai izņemt līdz 25 % no uzkrājumiem.

Lietuvas finanšu ministra Krištupa Vaitiekūna skaidroja Latvijas televīzijai, ka 2. pensiju līmenis sabiedrībā vienmēr ir ticis uztverts negatīvi, cilvēkus neapmierināja, ka viņi kļūst par tā dalībniekiem bez viņu piekrišanas.

Kas notiek Latvijā? Vai ir vērts ņemt piemēru no tuvākajiem kaimiņiem?

Sociālās labklājības ministrijas amatpersona, kas atbild par pensijām, portālam LSM.lv atbildēja ļoti īsi: "Šobrīd turpinās diskusijas ar speciālistiem šajā jomā. Grozījumi likumā par valsts fondētajām pensijām tiks iesniegti pēc tam, kad tiks atrasts vispiemērotākais risinājums."

Pirmajā gada pusē parādījās informācija, ka ministrija plāno virzīt tādus grozījumus šajā likumā, lai divus gadus pirms pensijas vecuma varētu izstāties no 2. pensiju līmeņa un pievienot uzkrājumus 1. līmenim.

Latvijas Bankas ekonomists Oļegs Tkačovs norādīja, ka Igaunijas un Lietuvas likumu izmaiņas ir pelnījušas nopietnu kritiku no turienes ekonomistiem (tai skaitā no abu valstu centrālajām bankām) un no starptautiskajām finanšu organizācijām, tostarp no Starptautiskā Valūtas fonda. Viņš šo gadījumu nosauca par "vienu no tiem salīdzinoši retajiem gadījumiem, kad Latvijai nevajadzētu sekot Igaunijas un Lietuvas piemēram."

Iepriekš savā emuārā Tkačovs skaidroja, ka 1. pensiju līmeņa ienesīgums ir atkarīgs no Latvijas ekonomikas attīstības un Latvijas iedzīvotāju skaita dinamikas, bet 2. - no procesiem starptautiskajos finanšu tirgos.

"Diemžēl drīz demogrāfiskās problēmas Latvijā kļūs izteiktākas, un otrais pensiju līmenis spēlēs svarīgu lomu ilgtermiņa pensiju sistēmas stabilitātes saglabāšanā," paziņoja ekonomists.

Ja atļaus priekšlaicīgi izņemt no konta 2. līmeņa uzkrājumus vai pārvietot tos uz 1. līmeni, faktiski būs apdraudēti nākotnes ienākumi pašiem pensionāriem.

"Turklāt jāņem vērā, ka šādu iespēju, visticamāk, izmantos cilvēki ar zemāku ienākumu līmeni. Tādējādi viņu pensijas nākotnē kļūs vēl mazākas, tas padziļinās ienākumu atšķirības un veicinās nabadzību. Lai nākotnē nodrošinātu iztikas minimumu pensionāriem ar ļoti zemu ienākumu līmeni, nāksies palielināt nodokļus. Patiesībā tas būs nekas cits kā vienreizēja valdības pabalsts, ko segs valdības parādu netieša palielināšana, jo valstij būs jāatmaksā uzņemtās saistības," uzsvēra Tkačovs.

Viņš arī atgādināja, ka Latvijas pensiju sistēma starptautiskā līmenī ir atzīta par vienu no progresīvākajām pasaulē un ka Latvijas Bankas uzdevums ir strādāt pie esošās sistēmas uzlabošanas, nevis "sagraut to ar nepārdomātiem risinājumiem".

LU profesore Inna Šteinbuka arī uzskata, ka gadījumā, ja šādā veidā atļaus rīkoties ar pensijām, tas pasliktinās finansiālās problēmas nākotnē. Latvijā ir ļoti daudz pensionāru, kuri ir pakļauti nabadzības riskam, un "šādas perspektīvas var šķist demotivējošas un veicināt diskusijas par priekšlaicīgu līdzekļu izņemšanu un to iztērēšanu ikdienas patēriņam. Bet tās var, tieši otrādi, likt aizdomāties par to, ka uzkrājumi ir jāpalielina, jo nākotnes pensionārus uzturēs daudz mazāks nodokļu maksātāju skaits. Ja, protams, nenotiks globāls tehnoloģiskais lēciens, kas mainīs pieeju pensiju sistēmai kopumā."

Profesore iesaka nemainīt likumu un ievērot Starptautiskā Valūtas fonda ieteikumus. "Lietuvā reforma paredz iespēju izņemt uzkrājumus nopietnas slimības gadījumā. Iespējams, šādu variantu būtu vērts apsvērt, tas varētu pastiprināt brīvību rīkoties ar saviem līdzekļiem kritiskā situācijā un neradītu šoku makroekonomikai kopumā," paziņoja eksperte.