Pašlaik pagaidu aizsardzības mehānismi pret vardarbību nedarbojas pilnā spēkā, un situācija ir neapmierinoša, atzina ceturtdien jaunais ģenerālprokurors Armīns Meisters Latvijas Radio programmā "Krustpunktā".
Novērojot ikdienas notikumu apkopojumu, Meisters nonāca pie secinājuma, ka šie aizsardzības mehānismi nedarbojas pilnā spēkā, jo saistībā ar to pārkāpumiem tiek uzsākti pārāk daudz krimināllietu.
Viņš norādīja, ka nav eksperts jautājumos par aizsargātās personas drošības interešu nostiprināšanu, taču ir nepieciešams saprast, kādas darbības tiek veiktas pašlaik, tostarp cik operatīvi un adekvāti policija reaģē uz izsaukumiem.
Ir jānoskaidro, kurā posmā šie mehānismi nedarbojas un kāpēc rodas situācija, kad draudi kļūst reāli, un aizsargātā persona cieš.
"Es neesmu apmierināts ar esošo situāciju. Vardarbības gadījumu izmeklēšana paliks viens no prokuratūras prioritātēm," sacīja Meisters, piebilstot, ka tajā pašā laikā ir jāievēro līdzsvars, jo varmāka arī izmanto savas tiesības un nevar vienkārši nekavējoties tikt ieslodzīts cietumā.
Lai risinātu šo problēmu, Meisters plāno organizēt preses konferencēs vai citas publiskas prokuratūras kampaņas, lai uz konkrētiem piemēriem parādītu, ka par mājas vardarbību seko adekvāts un neizbēgams sods.
Jau ziņots, ka Latvijā jau vairākus gadus darbojas pagaidu aizsardzības mehānisms pret vardarbību. Vardarbības upuris var vērsties tiesā ar lūgumu par pagaidu aizsardzību, un lēmums var tikt pieņemts 24 stundu laikā.
Tiesa var noteikt vienu vai vairākas no astoņām iespējamām aizsardzības pasākumiem, piemēram, pienākt varmākam pamest māju vai aizliegt kontaktu ar upuri.
Par lēmuma par pagaidu aizsardzību pret vardarbību neizpildi Krimināllikums paredz cietumsodu līdz trim gadiem, probācijas uzraudzību, sabiedriskos darbus vai naudas sodu.
