Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) vadītājs Ivars Aboliņš uzskata, ka krievu valodai sabiedriskajos medijos nevajadzētu būt. Tieši tā, viņaprāt, var panākt sabiedrības saliedētību. Savu nostāju šajā jautājumā viņš formulēja intervijā raidījumā «Doma laukums» Latvijas Radio 4.
Aboliņš uzskata, ka Latvijas Radio 4 slēgšana, tāpat kā pāreja uz valsts valodu visā izglītībā — ir viens no svarīgākajiem notikumiem Latvijā pēdējo 35 gadu laikā. «Tam ir simboliska nozīme. Mēs vairs nesadalīsim sabiedrību divās daļās — latviešu un krievu.
Mēs dzīvojam vienā sabiedrībā, mums ir vienas un tās pašas intereses, mēs atbalstām vienas un tās pašas sporta komandas, skatāmies vienus un tos pašus filmus…
Mēs nekad neesam vēlējušies cīnīties ar tiem, kas runā krieviski. Tieši otrādi, mūsu mērķis bija apvienot visus un panākt, lai mēs dzīvotu vienotā informācijas telpā,» apgalvo viņš.
Aboliņš minēja piemēru par to, kā, viņaprāt, atšķīrās informācijas akcenti latviešu un krievu valodas laukos: «Vistraģiskākajā dienā Latvijai — deportāciju dienā — krievu portālā parādījās ziņa, ka leļļu teātrī vairs nebūs “Čeburaška”. Es uzskatu, ka tādam nebūtu jābūt.
Krievu kopienai Latvijā jāzina, ko šī datums nozīmē latviešiem.
Tikai tā mēs varēsim nodrošināt sabiedrības saliedētību. Ja latvieši sēros par deportētajiem senčiem, bet krievi sēros par to, ka vairs nebūs Čeburaškas, tad tā nav saliedēta sabiedrība.»
Aboliņš uzskata, ka ir nepieciešams ne tikai slēgt sabiedrisko radio krievu valodā, bet arī pilnībā atbrīvoties no krievu valodas satura sabiedriskajos medijos. Tajā pašā laikā privātie mediji var turpināt darboties krievu valodā.
«Valsts nevar aizliegt privātām kompānijām veidot avīzes vai televīzijas kanālus krievu valodā par saviem līdzekļiem. Ar radio stacijām situācija ir nedaudz atšķirīga, jo frekvences ir ļoti svarīga valsts īpašuma daļa, un tās netiek pārdotas šiem uzņēmējiem, tās tiek nodotas viņiem konkursa kārtībā,» viņš norāda.
Ko darīt ar šādām radio stacijām, pagaidām nav skaidrs, tiek apspriesti dažādi varianti.
«Mūsu priekšlikums būs šāds: iegūt jaunu licenci krievu valodā nebūs iespējams. Radio stacija varēs turpināt pagarināt licenci, raidot tikai latviešu valodā.
Krievu valodā — nē. Bet tam jānotiek pakāpeniski, astoņu gadu laikā, lai cilvēki varētu sagatavoties,» viņš dalījās ar savu redzējumu.
Runājot par dziesmu izpildīšanu radio krievu valodā, Aboliņš neredz nekādas šķēršļus: «Neviens nemēģina cīnīties ar dziesmām krievu valodā. Tas būtu absurdi. Cita lieta ir mūzika, kas pieder zem sankcijām esošiem māksliniekiem, piemēram, Čičerina un Lepš. Tas būtu Eiropas Savienības sankciju pārkāpums.»
Aboliņš uzskata, ka to krievvalodīgo iedzīvotāju daļa, kuri patērē saturu ne tikai krievu, bet arī latviešu valodā, ir diezgan ievērojama. Tomēr ir cilvēku grupa, no kuriem «ne ar kādiem līdzekļiem nevar panākt, lai viņi pārietu uz latviešu valodu vai Latvijas informācijas telpu. Nav iespējams izdarīt to, kas nav iespējams».
Aboliņš pastāstīja, ka pēdējo gadu laikā Latvijā ir bloķēti 481 Krievijas mājaslapa, kuru saturs radīja apdraudējumu Latvijas drošībai. Piemēram, šādās mājaslapās notika vervēšana Krievijas armijā.
NEPLP vadītājs atzina, ka Latvijā ir cilvēki, kuri patērē līdzīgu saturu, neskatoties uz visiem aizliegumiem: «Saskaņā ar Kultūras ministrijas pētījuma datiem tikai 14 procenti patērē nelikumīgu saturu. Bet pat ja šie skaitļi, piemēram, ir divreiz augstāki, tas joprojām nav daudz. Mums ir likumpaklausīgi cilvēki. Lai gan, protams, vienmēr ir tie, kas mēģina apiet aizliegumus. Tieši tāpat kā ir cilvēki, kas sēžas pie stūres piedzērušies.
Atstāt komentāru