Kā smadzenes māna cilvēku un liek uzņemt lieku ēdienu 0 75

Austrumanglijas Universitātes pētnieki, iespējams, pietuvojušies izskaidrojumam, kāpēc mums ir tik grūti atteikties no cepumiem, pat ja esam jau paēduši.

Jauns pētījums rāda, ka cilvēka smadzenes turpina reaģēt uz pievilcīgiem pārtikas stimuliem pat pēc tam, kad izsalkums ir apmierināts.

Patiesībā sāta sajūta nespēj pilnībā izslēgt smadzeņu reakciju uz kārdinošu ēdienu. Tas liecina, ka pārtikas signāli var provocēt pārēšanos pat bez izsalkuma. Pētījumā piedalījās 76 brīvprātīgie, kuru smadzeņu aktivitāti novēroja, izmantojot elektroencefalogrammu (EEG) spēles laikā, kas bija saistīta ar pārtiku – konfektēm, šokolādi, čipsiem un popkornu.

Eksperimenta vidū dalībniekiem piedāvāja porciju viena no produktiem, līdz viņi vairs negribēja ēst. Pēc pētnieku teiktā brīvprātīgie patiešām izjuta sāta sajūtu — viņi ziņoja par samazinātu apetīti, un viņu uzvedība liecināja, ka ēdiens vairs neizraisa interesi. Tomēr smadzenes rādīja pavisam citu ainu. Elektriskā aktivitāte smadzeņu apvidos, kas atbild par atalgojumu, turpināja spēcīgi reaģēt uz ēdiena attēliem, kuri jau vairs nebija kārojami, pat pēc tam, kad dalībnieki bija pilnīgi paēduši.

Pētījuma rezultāti liecina, ka mūsu reakcijas uz pārtikas stimuliem var darboties kā ieradumi — automātiskas, iemācītas reakcijas, kas izveidojušās gadu gaitā, saistot noteiktus produktus ar baudu.

Pētnieki arī neatrada saikni starp cilvēka spēju pieņemt apzinātus lēmumus un to, cik noturīgas smadzenes ir pret ēdiena pievilcības samazināšanos. Tas liecina, ka pat cilvēki ar spēcīgu gribasspēku var būt pakļauti automātiskām neironu reakcijām.