Sabiedriskā transporta jomā pieaug vilcienu pieprasījums, dažu maršrutu pasažieriem pat vēlētos redzēt vairāk elektrisko vilcienu. Bet ar autobusiem reģionos situācija ir pavisam citāda, tāpēc 2026. gadā vismazāk apdzīvotajos maršrutos tiks ieviesta «transporta pēc pieprasījuma» modeļa, stāstīja Latvijas Radio 4 ēterā satiksmes ministrs Aitis Švinka (»Progresīvie«).
LR4 studijā izskanēja jautājums ministram: vai tiks palielināts sabiedriskā transporta reisu skaits maršrutā Rīga — Jelgava — Rīga? No rīta vilcieni ir pārpildīti, dienas laikā — viens vilciens stundā, ņemot vērā, ka lielākā daļa šī reģiona iedzīvotāju strādā Rīgā, un autobusu reisu skaits šajā virzienā arī ir samazinājies. Cilvēki vēlas saprast, ko gaidīt.
«Varu teikt, ka pasažieru vilcieni ir novērtēti, cilvēki katru gadu tos izmanto arvien vairāk. Un šogad kopējais ceļojumu skaits Latvijā sasniegs apmēram 20 miljonus. Es kā ministrs redzu:
jā, mums ir problēmas ar vilcienu sastāvu, mums jāpalielina reisu skaits.
Un viens ir vilcienu skaits, kas nepieciešams, bet otrs ir Rīgas Centrālā stacija. Jūs to redzat — mums jāiekārto šīs jaudas, peroni, lai mēs varētu visus laikus nogādāt,» sacīja Aitis Švinka.
Palielināt reisu skaitu dzelzceļā — tas ir dārgi un ilgi, bet, pēc ministra teiktā, Satiksmes ministrijai ir plāns gada beigās apspriest ar igauņu kolēģiem kopīgas iespējas maršrutā Tartu — Rīga.
«Reiss tiks atvērts, un šis pats vilciens vakarā dosies uz Daugavpili, bet no rīta atgriezīsies Rīgā, lai atkal dotos uz Tartu un pēc tam atpakaļ. Tātad šajā Vidzemes-Latgales maršrutā mēs iegūstam papildu reisu. Jā, no 2029. gada būs Bemu vilcieni (elektriskie vilcieni ar akumulatoriem, Ministru kabinets septembrī apstiprināja deviņu šādu sastāvu iegādi. — Piez. LSM+), un tie jau nodrošinās milzīgu lēcienu dzelzceļa maršrutu apkalpošanā.
Man ir grūti teikt par jelgavnieku maršrutu, bet attiecībā uz sastāvu skaitu — mēs tagad skatāmies, kur tie visvairāk nepieciešami un kur mēs varam dot cilvēkiem reisus.
Bet es piekrītu — man daudzi teica, ka vilcieni ir pārpildīti, un vēlētos vairāk. Mēs meklējam risinājumu, kur vēl var iegūt vilcienus, lai to nodrošinātu.»
Regulāro autobusu maršrutu skaits neizbēgami samazinās
Dažos reģionālajos autobusu maršrutos, kas šobrīd tiek subsidēti no valsts, pasažieru pārvadājumi komersantiem nav izdevīgi. Piemēram, autobuss brauc, bet tajā sēž tikai viens pasažieris.
Autotransporta direkcija, kā iepriekš tika ziņots, apsver reģionālā sabiedriskā transporta maršrutu tīkla samazināšanu par 16%. Lauku iedzīvotāji baidās, ka no dažām apdzīvotām vietām kļūs vispār neiespējami izbraukt bez savas mašīnas. Par to ministrijā arī ir domāts, saka Švinka:
«Par vienu vai diviem cilvēkiem: nākamā gada beigās mēs ieviesīsim transportu pēc pieprasījuma. Tas būs papildu līdzekļi. Pirmie 5 gadi — no Eiropas naudas (Klimata fonds). Būs liels autoparks, un cilvēki varēs piezvanīt dispečeram vai mobilajā lietotnē pieteikt braucienu — un nokļūt līdz tuvākajai mobilitātes vietai vai vietai, kur viņiem nepieciešams. Un tādējādi tiks papildināts sabiedriskā transporta tīkls. Lai šādos gadījumos, kad ir viens, divi, trīs cilvēki, un nav nepieciešams liels autobuss, mēs varētu papildu izmantot maza izmēra transporta vienības.
Tam mēs neesam izdomājuši neko jaunu, tāda sistēma pastāv, un mēs to ieviešam.
Tā darbojas Vācijā, Francijā, Šveicē un Īrijā. Un ir gatava plānošanas sistēma, gatava mobilā lietotne. Tas ir tas, ko mēs redzējām dažādos reģionos ārvalstīs. Un to var ņemt arī Latvijā — var norādīt mašīnas un vietas, kur nepieciešami autoparki, mašīnas — tieši mazapdzīvotās vietās.»
Pēc Aitiša Švinkas teiktā, šis projekts ar visu mašīnu iegādi, IT sistēmām, dispečeru punktu ieviešanu izmaksās, pēc Satiksmes ministrijas aprēķiniem, 32 miljonus eiro piecu gadu laikā.
«Mēs veidojam un uzturam [autobusu parku]. Tātad mans plāns ir šāds: mēs tagad neskatāmies, neieskatāmies tālāk par 5 gadiem, bet uz to nākotnē būs jāparedz papildu budžets. Un mēs tādējādi atbrīvojam sabiedriskā transporta tīklus un nodrošinām mobilitāti šiem cilvēkiem.
Par 16% samazināšanu es paskaidrošu. Tas nav maršrutu likvidēšana! Mēs skatāmies, piemēram, uz intensitāti:
ja darba dienās ir nepieciešams biežāk braukt — varbūt brīvdienās tajā pašā maršrutā var braukt retāk.
Un tādējādi tiek ietaupīti [valsts apmaksātie] kilometri. Ja mēs paskatāmies uz Rīgas rajonu — ir maršruti, kuriem ir liela pieprasījuma. Vai tur var braukt komerctransports, vai tam jābūt valsts subsīdijām? Mēs varam pārvērst maršrutu uz komerctransportu, un transports saglabājas — tikai jau kā komercreiss.
Ja mēs redzam, ka maršruts dubultojas ar vilcienu — mēs saprotam, ka vilciens to var nodrošināt, un mēs varam šo mobilitāti no viena punkta uz otru nodrošināt ar vilcienu.»
Nākamā gada laikā Satiksmes ministrijas plānos ir kopā ar vietējām pašvaldībām noskaidrot, kā cilvēks, neatkarīgi no tā, ar ko, var ātri nokļūt no punkta A uz punktu B.
«Pašvaldība runā, un mēs skatāmies, kā nākamā gada laikā tas notiks. Ja mēs redzam, ka ir problēmu maršruts, un mums ir plāns to samazināt, bet pašvaldība pierāda, ka pasažieru pārvadājumi tur nav iespējami citādi — tad mēs to pagaidām atstājam, kamēr neatrodam citus veidus, kā nodrošināt kustību.»
Ministrs uzsvēra, ka samazināšana par 16% — «nav lineāra darbība Excel», ne vienkārša līdzekļu samazināšana.
«Vienlaikus jāizprot, ka esošā budžeta ietvaros mums ir piešķirti līdzekļi reģionālajam transportam — un jāatrod risinājums, kā to nodrošināt. Tas ir sarežģīti un grūti, bet mēs meklējam labākos risinājumus.
Atstāt komentāru