Sociālajā kampaņā «Cik cukurs?» pievērsīs uzmanību diabēta izplatībai 0 59

Lai pievērstu uzmanību diabēta izplatībai, ceturtdien atklāta sociālā kampaņa "Cik cukurs?", aģentūru LETA informēja Rīgas Diabēta biedrība.

Saskaņā ar Slimību profilakses un kontroles centra datiem, Latvijā ir aptuveni 5147 cilvēki ar 1. tipa diabētu un vairāk nekā 90 000 cilvēku ar 2. tipa diabētu. Dati liecina, ka diabēta izplatība pieaug, tostarp bērnu un jauniešu vidū.

Lai pievērstu uzmanību šai problēmai, kā arī nepieciešamībai nodrošināt pacientiem atbalstu slimības kontrolē, Rīgas Diabēta biedrība sākusi sociālo kampaņu "Cik cukurs?".

Kampaņā piedalīsies arī žurnāliste un TV personība Kristīne Garklāva, pavārs Elmārs Tannis, žurnāliste Una Ulme, fitnesa treneris Kaspars Ozoliņš, kā arī digitālā satura veidotāja un medicīnas studente Paula Birzniece. Dalībnieki septiņu dienu garumā izmantos nepārtrauktas glikozes līmeņa uzraudzības sistēmu jeb tā saukto glikozes sensoru un ar endokrinologa atbalstu analizēs iegūtos datus par to, kā glikozi ietekmē uzturs, miegs, fiziskās aktivitātes un citi aspekti.

Rīgas Diabēta biedrības vadītāja Alise Sondore skaidro, ka kampaņas mērķis ir atgādināt, ka ir cilvēki, kuri bez izņēmumiem vai brīvdienām katru dienu dara visu iespējamo, lai kontrolētu diabētu - plāno katru ēdienreizi, rēķina ogļhidrātus, pielāgo insulīna devas un mēra glikozes līmeni ar dūrieniem pirkstā līdz pat desmit reizēm dienā. "Tā ir nepārtraukta cīņa ar vairāk nekā 50 mainīgajiem faktoriem, kas ik brīdi ietekmē glikozes līmeni," viņa uzsver. Taču ir tehnoloģijas, kas var būtiski atvieglot šo procesu un mazināt nopietnus riskus, norāda Sondore.

Tāpat ar kampaņu biedrība vēlas ikvienam cilvēkam atgādināt, cik svarīgi, apmeklējot ārstu, ir regulāri pārbaudīt arī glikozes līmeni, un kā šo līmeni ietekmē uzturs, sports, miegs un citi aspekti.

Endokrinoloģe, Rīgas Stradiņa universitātes lektore Sabīne Skrebinska uzsver, ka ne tikai sabiedrībai, bet arī valsts veselības politikas veidotājiem jāsaprot, ka 1. tipa diabēts ir autoimūna saslimšana un šīs slimības kontrole un uzraudzība ir smags ikdienas darbs. Paaugstinātais glikozes līmenis asinīs jeb hiperglikēmija var izraisīt nopietnas sekas un apdraudēt dzīvību, tāpēc ir svarīgi rast iespēju nodrošināt glikozes sensorus no valsts budžeta, lai ne tikai atvieglotu pacientu ikdienu, bet sniegtu viņiem iespēju būt pilnvērtīgiem sabiedrības locekļiem, un mazināt slogu veselības aprūpes sistēmai, ko rada vēlīno komplikāciju ārstēšana, uzsver speciāliste.

Rīgas Diabēta biedrības sadarbībā ar pētījumu centru "Norstat" veiktajā aptaujā 71% respondentu norādījuši, ka medikamentiem un medicīnas iekārtām, kas palīdz kontrolēt diabētu, jābūt valsts kompensētiem, bet teju puse jeb 42% aptaujāto uzskata, ka diabēta diagnoze stipri ietekmē cilvēku ikdienu. Savukārt trešdaļai iedzīvotāju ģimenē, draugu vai paziņu lokā ir kāds, kuram diagnosticēts diabēts.

13% aptaujāto atzina, ka Latvijā ir pieejamas kvalitatīvas diabēta uzraudzības un kontroles iespējas, bet tas rada lielas izmaksas pacientiem, jo tās nav valsts kompensējamo ierīču sarakstā. Savukārt 15% atzina, ka diabēta uzraudzības un kontroles iespējas nav pietiekamas.

Aptauja veikta kopā ar pētījumu centru "Norstat". Pētījumā, kas veikts 2025. gada oktobrī, piedalījās 1000 Latvijas iedzīvotāji vecumā no 18 līdz 74 gadiem. Pētījums veikts ar mērķi noskaidrot Latvijas iedzīvotāju zināšanas par diabēta ietekmi uz pacientu ikdienu.