Ārvalstu studentu dokumentu pārbaude prasa rūpīgu uzmanību, taču kapacitāti ierobežo gadiem nemainīgs valsts finansējums un ierobežots darbinieku skaits, sarunā ar aģentūru LETA atzina Akadēmiskās informācijas centra (AIC) vadītāja Baiba Ramiņa.
Viņa norādīja, ka ārvalstu studentiem piedāvātajās studiju programmās Latvijas augstskolās nav konstatētas kvalitātes problēmas. Pēc viņas sacītā, programmu akreditācija jau pati par sevi apliecina to atbilstību standartiem.
Akreditācijas procesā studentu faktiskā klātbūtne netiek pārbaudīta - šo jautājumu risina Izglītības kvalitātes valsts dienests un citi atbildīgie dienesti, skaidroja Ramiņa. Viņa piebilda, ka valsts jau veido mehānismus, piemēram, ierobežojot vīzu saņemšanu, lai nodrošinātu, ka ārvalstu studenti ierodas Latvijā patiešām mācīties.
Viņa uzsvēra, ka izaicinājums biežāk saistīts nevis ar programmu kvalitāti, bet ar kvalitatīvu studentu piesaisti. Pēc viņas sacītā, Latvijā ir daudz veiksmīgu piemēram, tostarp Rīgas Stradiņa universitātes medicīnas programmas, kur absolventi turpina strādāt Latvijā.
Līdztekus AIC vadītāja atzina, ka diplomu atzīšanas apjoms pēdējos 30 gados ir pieaudzis 30 reizes - ja 1997. gadā tika atzīti 27 dokumenti, tagad to skaits pārsniedz 14 000. Tomēr AIC kapacitāti ierobežo diplomu atzīšanai atvēlētais valsts finansējums, kas nav mainījies kopš 2014. gada.
Tiek arī norādīts uz atšķirību starp Baltijas valstīm informācijas nodrošināšanā ārvalstu studentiem. Lietuvā un Igaunijā starptautiska tīkla sistēmas "Enic/Naric" aktivitātēm strādā seši cilvēki, bet Latvijā - tikai divi, kas var apgrūtināt informācijas pieejamību par studijām un dzīvi mūsu valstī.
"Mēs varam strādāt 12 stundas dienā, bet varam visu neizdarīt. Nu nav tā kapacitāte. Mēs darām ko varām," atzina Ramiņa.
Ārvalstu studentu dokumentu pārbaude ir sarežģīta un prasa rūpīgu ekspertīzi. Ramiņa norādīja, ka darbs ar dokumentu kopijām un lēna atbildes saņemšana no ārvalstu iestādēm palielina viltojumu risku, piemēram, atbilde no Kamerūnas sekojusi pēc astoņiem mēnešiem.
Dokumentu oriģinālus var uzrādīt tikai tie studētgribētāji, kas atrodas Latvijā un var tos personīgi iesniegt. Tāpēc īpaši uzmanīgi dokumentus pārbauda arī vēstniecības un Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde, kas redz oriģinālus, piešķirot vīzas.
Par iespējamām viltojuma pazīmēm AIC informē augstskolas, aicinot tās rūpīgi izvērtēt.
"Tā ir augstskolas atbildība, ko viņi uzņem," uzsvēra centra vadītāja.
Vienlaikus "nav tā, ka ļoti daudz, kas tagad atbraukuši, vienkārši imitē studēšanu šeit," viņa piebilda, uzsverot, ka augstskolas tam pieiet "diezgan atbildīgi". Situāciju uzrauga arī drošības dienesti.
