Latvijā gada inflācijas līmenis septembrī izrādījās augstāks nekā vidēji Eiropas Savienībā un eirozonā, liecina Eiropas Savienības statistikas biroja Eurostat publiskotie dati. Bet tas vēl nav viss.
Ekonomists Dainis Gašpuitis raidījumā TV24 «Dienas persona» norādīja, ka inflācija šobrīd, visticamāk, ir sasniegusi savu maksimumu, un pusi tās pieauguma veido pieaugošās pārtikas cenas.
«Mēs sagaidām, ka nākamā gada laikā inflācija nedaudz samazināsies. Tādas straujas cenu kāpuma uz pārtiku, kā šā gada sākumā, vairs nebūs. Bet kopumā inflācija saglabāsies — dzīve turpinās dārdzēt, lai gan pieauguma temps kļūs nedaudz mērenāks,» skaidroja Gašpuitis.
Tajā pašā laikā, pēc viņa teiktā, pakalpojumu cenas turpina pieaugt, un šī tendence paliks aktuāla ilgu laiku.
«Rīgā dzīvojošajiem nāksies dārgi maksāt par apkuri, atkritumu izvešanu un komunālajiem pakalpojumiem kopumā,» uzsvēra ekonomists.
Salīdzinājumam: gada inflācija Latvijā septembrī bija 4,2%. Savukārt vismazākā inflācija tika fiksēta Francijā (1,1%), Grieķijā un Itālijā (1,8%), Portugālē (1,9%) un Čehijā (2%).
Visaugstākā inflācija tika novērota Rumānijā (8,6%), Igaunijā (5,3%), Slovākijā un Horvātijā (pa 4,6%), kā arī Ungārijā (4,3%).
Lietuvā gada inflācija bija 3,7%.
Vidēji ES inflācija septembrī bija 2,6%, bet eirozonā — 2,2%.
Eurostat aprēķina inflāciju, pamatojoties uz harmonizēto patēriņa cenu indeksu (HICP), kas ir pieņemts visās ES valstīs.
Atstāt komentāru