Apsaimniekotāja atbildības robežas: kur sākas dzīvokļa īpašnieka pienākumi? 0 67

Dzīvojamo namu apsaimniekošanā robeža starp apsaimniekotāja un dzīvokļa īpašnieka atbildībām nereti šķiet izplūdusi, taču patiesībā likums skaidri nosaka katras puses tiesības un pienākumus. Lai māja būtu droša un nezaudētu savu vērtību, gan apsaimniekotājiem, gan īpašniekiem ir skaidri jāapzinās, kur beidzas vienas un sākas otras puses iesaiste.

Ko dara apsaimniekotājs?

Dzīvojamo namu apsaimniekotāji darbojas saskaņā ar Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumu, Dzīvokļa īpašuma likumu un Ministru kabineta noteikumiem Nr. 907, un viņu pienākums ir nodrošināt dzīvokļu īpašnieku dotos pārvaldīšanas uzdevumus. Šie normatīvie akti skaidri nosaka, ka apsaimniekotāja uzdevums ir rūpēties par kopīpašuma daļām - ēkas konstrukcijām, jumtu, kāpņu telpām, pagrabu, stāvvadiem un citiem koplietojamiem inženiertīkliem, skaidro Diāna Frīdenberga, “Civinity” Dzīvojamo ēku pārvaldīšanas daļas vadītāja.

“Apsaimniekotājs organizē ēkas apsekošanu, plāno un vada remontdarbus, slēdz līgumus ar komunālo pakalpojumu sniedzējiem un administrē īpašnieku maksājumus, nodrošinot, lai ēka vienmēr būtu labā tehniskā kārtībā un droša tās iedzīvotājiem. Tā pienākumos ietilpst arī ēkas tehniskā stāvokļa uzraudzība un plānveida uzturēšanas darbu koordinēšana, lai novērstu iespējamos bojājumus, pirms tie pāraug nopietnās problēmās,” skaidro D.Frīdenberga.

Kur sākas īpašnieku atbildība?

Īpašnieki savukārt atbild par dzīvokļa elektroinstalācijām, iekšējiem remontdarbiem un santehniku - tostarp tualeti. Vienkāršoti sakot - viss, kas atrodas dzīvokļa robežās un apkalpo tikai konkrēto īpašumu, ir īpašnieka ziņā.

“Daudzdzīvokļu māja ir kopīpašums, un katram iedzīvotājam pieder daļa no tās, tāpēc īpašniekiem jāsaprot, ka viņu loma neaprobežojas tikai ar rēķinu apmaksu un rūpēm par savu dzīvokli. Viņiem jāpiedalās kopsapulcēs, jābalso par lēmumiem un jāseko līdzi ēkas stāvoklim. Lēmumi par remontdarbiem, uzlabojumiem un mājas attīstību nav tikai apsaimniekotāja ziņā - tie jāpieņem kopīgi ar dzīvokļu īpašniekiem, sadarbojoties un vienojoties par prioritātēm,” norāda D.Frīdenberga, piebilstot, ka svarīga ir arī savlaicīga norēķināšanās par pārvaldīšanas un komunālajiem pakalpojumiem. “Tas ir viens no būtiskākajiem priekšnoteikumiem, lai māja spētu pretendēt, piemēram, uz līdzfinansējumu vai kredītu renovācijai. Parādi ne tikai rada spriedzi starp iedzīvotājiem, bet arī bremzē jebkuru attīstības iniciatīvu.”

Kāpēc jāsadarbojas?

Uzticama sadarbība starp apsaimniekotāju un īpašniekiem ir labas mājas pārvaldības pamats.

“Tikai tad, ja komunikācija ir atklāta un lēmumi tiek pieņemti kopīgi, iespējams uzturēt ēku labā tehniskā kārtībā, nodrošināt plānveida remontdarbus un saglabāt īpašuma vērtību. Šī iemesla dēļ, “Civinity” savā darbā uzsver partnerības principu - rīko dzīvokļu īpašnieku kopsapulces, uztur regulāru komunikāciju dažādos kanālos un palīdz iedzīvotājiem izprast viņu pienākumus. Lai lēmumi tiktu pieņemti ātrāk, uzņēmums piedāvā arī palīdzību dzīvokļu īpašnieku biedrību izveidē, kas veicina spēju operatīvi risināt jautājumus par kopīpašuma uzturēšanu, remontdarbiem un labiekārtošanu. Šāda prakse jau sevi pierādījusi kā efektīvu sadarbības modeli vairākās mājās,” pauž D.Frīdenberga.

Skaidras robežas = sakārtota māja

Apsaimniekotājs nav iedzīvotāju personīgais meistars, bet gan partneris, kura uzdevums ir rūpēties par kopīpašumu un tā ilgtspēju.

“Katram dzīvokļa īpašniekam savukārt jāuzņemas atbildība par savu īpašumu un aktīvi jāpiedalās lēmumu pieņemšanā, kas ietekmē visu ēku. Tikai sadarbojoties un apzinoties savu lomu, iespējams nodrošināt, ka māja ir droša, sakopta un saglabā savu vērtību ilgtermiņā. Mūsu mērķis nav vienkārši apsaimniekot, bet palīdzēt īpašniekiem apzināties, ka viņi paši ir savas mājas saimnieki. Apsaimniekotājs nav atbildīgs par jūsu tualeti, taču mēs esam atbildīgi par to, lai visa ēka kopumā būtu droša, funkcionāla un sakārtota,” atgādina D.Frīdenberga.