Teikt, ka ēku renovācija Rīgā notiek lēni, nozīmē neko neteikt, raksta LETA ar atsausi uz «Latvijas Avize».
No 11,7 tūkstošiem daudzdzīvokļu māju Rīgā, kas veido apmēram 30% no kopējā daudzdzīvokļu māju skaita Latvijā, renovēti apmēram trīs līdz četri procenti. Tas ir aptuveni divreiz mazāk nekā vidējie renovācijas rādītāji visā valstī (6-7%). Citiem vārdiem sakot, ja kopš siltināšanas uzsākšanas 2000. gadu sākumā Rīgai izdevās siltināt dažus procentus ēku, tad, lai siltinātu visu Rīgu šādos tempos, būs nepieciešami vismaz trīs simti gadu, iespējams, pat vairāk.
Jāņem vērā arī tas, ka Rīga atpaliek no vidējā Latvijas rādītāja divreiz, bet no kaimiņu galvaspilsētām sešas līdz desmit reizes: Tallinā jau siltināti 20-25% ēku, bet Viļņā - 25-30%. Tam ir vairāki skaidrojumi, bet viens no svarīgākajiem ir ievērojami aktīvāka valsts un pašvaldību līdzdalība.
Igaunijā ēku renovācijas programma tika uzsākta agrāk nekā Latvijā un noritēja ar spēcīgu valsts atbalstu un dzīvojamā kooperatīvu dalību. Lielā mērā tas kļuva iespējams pateicoties stratēģiskam lēmumam, kas pieņemts vēl 1990. gados, ka dzīvokļu privatizācija mājās ir iespējama tikai vienlaicīgi ar mājas pārvaldīšanas biedrības izveidi. Tādējādi igauņi atrisināja problēmu, ar kuru Latvijā cīnās jau 30 gadus. Latvijā joprojām ir problēma, ka dzīvokļu īpašnieki uzskata, ka atbildība par kopējo pārvaldību un ēkas labiekārtošanu gulstas uz pašvaldību un mājas pārvaldību.
Lietuvā ēku renovācijas process noritēja visātrāk Baltijas valstīs, pateicoties centralizētai valsts programmai un obligātai pašvaldību dalībai ēku siltināšanas projektos.
Centienos paātrināt ēku renovācijas procesu, Rīgas pašvaldība izvirzījusi ideju par kvartālu renovāciju. Ideja ir tāda, ka jārenovē nevis atsevišķas ēkas, bet veseli kvartāli, panākot vienotu stilu un iekļaujot renovācijas projektos sabiedrisko telpu vai pie ēkas esošo teritoriju.
Šis pieejas nav gluži jauna - tā jau ir izmēģināta Eiropas valstīs. Latvijā tā tiek īstenota, piemēram, Valmierā, kur 59 no 158 ēkām, kas atrodas "Valmieras namsaimnieks" pārvaldībā, jau ir siltinātas, bet vēl desmit ir siltināšanas procesā. Savukārt jau minētajā Viļņā pilsēta piedāvā labiekārtot uz pašvaldības līdzekļiem to māju teritorijas, kuru iedzīvotāji piekrituši renovācijai un siltināšanai.
Atstāt komentāru