«Veselības ministrija, vai jūs paši esat gatavi publiski izdarīt savas vajadzības?» — cilvēki šokā par briesmīgajiem noteikumiem slimnīcās 0 241

Tad platformā X viņa uzrakstīja: «Vienīgais, ko es vēlētos onkoloģijas centrā — tas ir vismaz nedaudz privātuma. Ir skaidrs, ka atsevišķas palātas ne visiem ir pieejamas, bet vismaz aizkari pie gultām varētu būt. Es neesmu princese, bet ir neērti skatīties, kā vecākas sievietes pēc operācijas guļ ar kailām dibenām. Iespējams, rīt arī man nāksies tā gulēt». Šis ieraksts izraisīja plašu sabiedrības rezonansi, un drīz daudzi sāka dalīties ar līdzīgām pieredzēm. Viena sieviete tad komentēja: «Jā, tas ir briesmīgi. Es pati gulēju slimnīcā uz gultas — un man nācās “darīt visu” tieši visu acu priekšā. Mazās vajadzības vēl varēju izdarīt, bet lielās — pusotras nedēļas nevarēju, kamēr nonācu mājās. Vienkārši nespēju to izdarīt visiem priekšā. Un tā ir problēma ne tikai minētajā slimnīcā». Tagad tēma atkal ir ieguvusi uzmanību. Lietotājs @Neilakrave uzrakstīja: «Draugu ģimene nesen ar to saskārās — palātā desmitiem cilvēku, līdz tualetei nonāk tikai daži. Un dabiskās vajadzības — tieši visu acu priekšā! @veselibasmin, @H_AbuMeri, slimnīcu vadītāji, vai jūs paši esat gatavi rakstīt un kakāt publiski? Elementāra cieņa un aizkari — tas ir tik dārgi?» Un vēl daži komentāri: «Klasika. Arī “Stradiņos”, reanimācijā — viss ir redzams. Aizkars stāv stūrī. Labi, ka man bija spēks pieprasīt, lai to novieto pareizi». «Ironija ir tāda, ka, kad lūdz informāciju par radiniekiem, atsaucas uz datu aizsardzību. Bet palātā var izdarīt vajadzības visiem priekšā, likt kateterus, stāstīt visu slimības vēsturi. Šeit pēkšņi privātums neeksistē». «Es par to esmu rakstījusi ne reizi vien. Slimnīcās bieži aprūpē pacientu, veic procedūras tieši visu acu priekšā. Un ir bijis — pie svešiem, citu pacientu apmeklētājiem. Par to var tiesāties — tas ir tiešs pacienta tiesību uz neaizskaramību pārkāpums. Latvijas medicīna ir iestrēgusi padomju laikos». «Tas taču neizskatās pēc naudas trūkuma, tas ir — veselā saprāta trūkums. Cik daudz laika tiek zaudēts, bet to varētu izmantot produktīvi, jo cilvēks nevar vai nesasniedz to izdarīt privātuma trūkuma dēļ. Tā ir “budžeta apgūšanas” filozofija, nevis rūpes par pacientiem».