Medicīnas zinātņu kandidāts Andrejs Saharovs norādīja uz nepieciešamību mazgāt rokas pēc norēķiniem skaidrā naudā vai ar karti.
«Nauda, monētas un plastmasas kartes tiek uzskatītas par vieniem no bīstamākajiem patogēno mikroorganismu nesējiem. Uz tām var atrasties pat potenciāli bīstamas baktērijas. Piemēram, zeltainais stafilokoks, kas spēj izraisīt sepsi, pneimoniju un meningītu», — norādīja speciālists.
Pēc ārsta teiktā, vīrusi var saglabāties uz papīra un plastmasas naudām vairākas dienas. Piemēram, koronavīruss var atrasties uz papīra banknotēm 3–4 dienas, bet uz plastmasas kartēm — līdz deviņām dienām.
«Izmantojot karti, pastāv risks inficēties ar vīrusiem, ievadot PIN kodu. Drošākais variants ir bezkontakta apmaksa. Jebkurā gadījumā, neaizmirstiet rūpīgi mazgāt rokas pēc jebkādas saskares ar naudu un kartēm, kā arī dezinficēt telefonus un citas ierīces», — rezumēja ārsts.
