Kaunainā mimoza izrādījās spējīga ne tikai reaģēt uz ārējiem kairinātājiem, bet arī paredzēt to parādīšanos. Pie šāda secinājuma nonāca amerikāņu pētnieki, kas pētīja auga uzvedību kontrolētos apstākļos.
Eksperiments tika veikts slēgtā mitrā vidē bez piekļuves dabiskajam apgaismojumam. Zinātnieki mākslīgi noteica gaismas un tumsas maiņu, lai novērotu, kā augs uz to reaģēs. Pirmās divas dienas režīms bija stabils: pa 12 stundām gaismas un tikpat daudz tumsas.
Pēc tam apgaismojumu izslēdza, tomēr novērojumi turpinājās. Pēc vairākkārtējas noteiktā cikla atkārtošanās mimoza sāka izrādīt aktivitāti jau iepriekš — tajos brīžos, kad pēc iepriekšējā grafika būtu jāiestājas rītausmai. Tajā pašā laikā, kad gaisma faktiski netika ieslēgta, šāda reakcija izzuda.
Pētījuma autori uzskata, ka augs spēja «iegaumēt» atkārtojošo secību un pielāgot savu uzvedību gaidāmajam notikumam. Tas izpaudās lapu aktivitātes izmaiņās, kas mimozai parasti salokās, reaģējot uz iedarbību, un atveras atkarībā no apstākļiem.
Pētnieki uzsver, ka šāda uzvedība atgādina procesus, ko parasti saista ar kognitīvajiem mehānismiem. Tajā pašā laikā augiem nav neironu, ar kuriem parasti saista lēmumu pieņemšanu. Tomēr iegūtie dati norāda, ka pat bez nervu sistēmas augi spēj demonstrēt sarežģītas reakcijas uz apkārtējo vidi.
Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram! Par faktu kļūdām lūdzam ziņot e-pastā redakcija@bb.lv.
Iezīmējiet tekstu un spiediet Ziņot par kļūdu pogas , lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!
Atstāt komentāru