EM: Akcīzes nodokļa likmes samazinājums dīzeļdegvielai mazinās ieņēmumus par 6,7 miljoniem eiro mēnesī 0 78

EM, atbildot uz Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas 2. aprīļa vēstuli, kurā komisija aicina MK izvērtēt atbalsta nepieciešamību Tuvo Austrumu konflikta īpaši skartajām nozarēm, kā arī mājsaimniecībām, norādīts, ka, ņemot vērā pašreizējo situāciju un iespējamos tās attīstības scenārijus, ir izskatītas divas savstarpēji izslēdzošas alternatīvas tālākai rīcībai - preventīva gatavošanās atbalsta pasākumu ieviešanai vai nogaidīšana līdz konkrētu cenu sliekšņu sasniegšanai.

Ministrijā atzīmē, ka koalīcijas partneri diskusiju rezultātā ir vienojušies, ka neatkarīgi no iespējamiem attīstības scenārijiem preventīvi ir jāizstrādā krīzes ietekmes mazināšanas potenciālie pasākumi un jāapzina to finansēšanas iespējas.

Ņemot vērā minēto, ministrijas iesniegs informāciju par izdevumu pieaugumu, kas tieši saistīts ar energoresursu cenu sadārdzinājumu, un sniegs priekšlikumus to risināšanai esošajā budžetā. Par konkrētiem plānotiem atbalsta pasākumiem komisiju informēs pēc priekšlikumu izskatīšanas valdībā, teikts MK sēdes protokollēmuma projektā.

EM norāda, ka valdība 24. martā atbalstīja, bet Saeima 26. martā pieņēma Naftas produktu cenu pieauguma ierobežošanas likumu, kas paredz akcīzes nodokļa samazināšanu dīzeļdegvielai no 467 līdz 396 eiro par 1000 litriem. Ministrijā prognozē, ka tas ļaus samazināt degvielas cenu par aptuveni 8,6 centiem litrā. Vienlaikus lauksaimniecībā izmantotajai marķētajai dīzeļdegvielai noteikta akcīzes nodokļa likme 21 eiro par 1000 litriem, samazinot cenu par aptuveni 5,9 centiem litrā. Samazinātās likmes ir spēkā no 1. aprīļa līdz 30. jūnijam.

Vienlaikus protokollēmuma projektā minēts, ka Finanšu ministrija (FM) attiecībā uz pasākumiem ar mērķi mazināt energoresursu cenu pieauguma ietekmi uz iedzīvotājiem un tautsaimniecību ir vērsusi uzmanību, ka Eiropas Komisija nav devusi nekādas norādes, ka dalībvalstis varētu atkāpties no fiskālo noteikumu ievērošanas, aktivizējot izņēmuma klauzulu, kā tas bija Covid-19 krīzes laikā. Tādējādi, izstrādājot atbalsta pasākumus, ir jānodrošina fiskāli neitrāli risinājumi, tostarp kompensācijas pasākumi, lai neitralizētu jebkādu izdevumu pieaugumu vai ieņēmumu samazināšanos.

Turklāt, lai ievērotu Eiropadomes ieteikumus, atbalsta pasākumiem jābūt vērstiem uz visneaizsargātākajām mājsaimniecībām un nozarēm, pagaidu pasākumiem ar skaidri noteiktu beigu datumu, kā arī izstrādātiem tā, lai ņemtu vērā fiskālās izmaksas un tās samazinātu līdz minimumam.

Ministrijā skaidro, ka Naftas produktu cenu pieauguma ierobežošanas likumā paredzētais risinājums uzskatāms par fiskāli neitrālu, jo pievienotās vērtības nodokļa ieņēmumu pieaugums no augstākām dīzeļdegvielas cenām tiek izmantots kā kompensējošais mehānisms akcīzes nodokļa samazinājumam. Tādējādi netiek radīta negatīva ietekme uz vispārējās valdības budžeta bilanci. Vienlaikus tiek lēsts, ka akcīzes nodokļa likmju samazinājums samazinās akcīzes nodokļa ieņēmumus par 6,7 miljoniem eiro mēnesī.

EM ir izstrādājusi operatīvo degvielas cenu monitoringa rīku, kurā tiek atspoguļotas naftas un gāzeļļas cenas Eiropas biržās, kā arī degvielas mazumtirdzniecības cenu dinamika lielākajos degvielas uzpildes staciju tīklos Latvijā.

Tāpat 14. aprīlī valdība pieņēma EM izstrādāto likumprojektu "Degvielas tirgotāju solidaritātes maksājuma likums", kas paredz solidaritātes maksājuma pienākumu degvielas mazumtirgotājiem, ja faktiskā mazumtirdzniecības cena vairāk nekā par 3% pārsniedz objektīvi aprēķināto orientējošo cenu. Tās darbību aktivizēs MK, nosakot piemērošanas periodu, slieksni un orientējošās cenas aprēķina metodiku. Regulējums paredzēts līdz 2026. gada 31. decembrim, un likumprojekts iesniegts izskatīšanai Saeimā.

Lai sniegtu tūlītēju atbalstu mājsaimniecībām un kompensētu mājokļa izdevumu pieaugumu apkures sezonā, veiktas izmaiņas mājokļa pabalsta nosacījumos, nosakot paaugstinātus koeficientus periodam no 1. janvāra līdz 30. aprīlim. Izmaiņu rezultātā palielinās gan mājokļa pabalsta apmērs, gan atbalsta saņēmēju loks.

Protokollēmuma projektā norādīts, ka Inčukalna pazemes gāzes krātuves iesūknēšanas sezona tradicionāli sākas maijā, taču pēc krātuves modernizācijas projekta pabeigšanas būtiski mainīts tās darbības princips, nodrošinot elastīgāku gāzes iesūknēšanu un izņemšanu. Šogad 7. maijā krātuvē atradās 6,5 teravatstundas dabasgāzes, bet Latvijas stratēģiskās rezerves veido 1,8 teravatstundas.

Tāpat kopš februāra par enerģētiku atbildīgās Baltijas valstu ministrijas katru pirmdienu vadības līmenī rīko operatīvās tiešsaistes sanāksmes, lai apmainītos ar aktuālo informāciju par energoapgādes un enerģijas tirgus situāciju. Ministriju uzdevumā Baltijas valstu un Somijas gāzes pārvades sistēmas operatori veic Inčukalna pazemes gāzes krātuves turpmākā piepildījuma prognozēšanu, gatavojoties nākamajai apkures sezonai, ko regulāri aktualizē, lai nodrošinātu, ka reģiona atbildīgās ministrijas ir laikus informētas par potenciāliem izaicinājumiem.

Protokollēmuma projektā minēts, ka Klimata un enerģētikas ministrijā (KEM) pēdējos gados īstenoti pasākumi vietējās elektroenerģijas ražošanas jaudu attīstībai, īpaši atjaunojamo energoresursu segmentā, vienlaikus risinot pārvades tīkla pieejamības, administratīvo procesu un sabiedrības atbalsta jautājumus.

Elektroenerģijas tirgus likumā 2025. gadā ieviests elastīgā pieslēguma pakalpojums, kas ļauj būtiski efektīvāk izmantot esošo tīkla infrastruktūru, neparedzot tūlītēju nepieciešamību pēc jaunu, kapitālietilpīgu tīkla investīciju veikšanas. Minētā pieeja uzlabojusi situāciju - attīstītājiem ar pietiekami nobriedušiem projektiem patlaban ir iespējas saņemt pieslēguma jaudas, tādējādi novēršot iepriekš pastāvējušo rezervēto, bet faktiski neizmantoto jaudu problēmu.

Lai veicinātu vietējo kopienu iesaisti un mazinātu sociālos konfliktus, Latvijā 2024. gadā ieviests normatīvais regulējums, kas paredz obligātus maksājumus vietējām kopienām un iedzīvotājiem, kuri dzīvo vēja elektrostaciju tuvumā līdz divu kilometru rādiusā. Šī pieeja nodrošina, ka vietējās kopienas tieši gūst labumu no elektroenerģijas ražošanas projektiem, tādējādi uzlabojot sabiedrības nostāju pret vēja elektrostaciju projektiem un sekmējot projektu īstenošanu.

Tāpat KEM ir īstenojusi grozījumus regulējumā, lai samazinātu administratīvo slogu elektroenerģijas ražošanas projektu attīstītājiem. Ar grozījumiem MK noteikumos "Noteikumi par atļaujām jaunas elektroenerģijas ražošanas iekārtas un elektroenerģijas uzkrātuves ieviešanai vai elektroenerģijas ražošanas jaudas palielināšanai" pilnveidots atļauju izsniegšanas regulējums elektroenerģijas ražošanas iekārtu un elektroenerģijas uzkrātuvju ieviešanai, tostarp atsevišķi noregulēts uzkrātuvju ieviešanas process, samazināts iesniedzamo dokumentu apjoms, paplašināti pieļaujamie nekustamā īpašuma tiesiskā pamata apliecināšanas veidi, ieviesti elastīgāki nosacījumi attiecībā uz ieviešamo jaudu proporcijām un precizēta atļauju pagarināšanas kārtība. Minētie grozījumi mazina administratīvo slogu un veicina ātrāku un skaidrāku projektu virzību.

Protokollēmuma projektā norādīts, ka turpmākie uzlabojumi galvenokārt skar starpnozaru jautājumus, īpaši ietekmes uz vidi novērtējuma (IVN) procesu, telpisko plānošanu un vēja elektrostaciju ekspluatācijas regulējumu.

Minēto pasākumu kopums ir vērsts uz to, lai papildus sakārtotajam enerģētikas regulējumam nodrošinātu arī prognozējamu, sabiedrībai pieņemamu un juridiski noturīgu projektu attīstības vidi, kas ir būtisks priekšnoteikums vietējās elektroenerģijas ražošanas jaudu straujākai attīstībai. Vienlaikus norādīts, ka minētie pasākumi patlaban atrodas dažādās izstrādes un virzības stadijās.

Attiecībā uz IVN regulējumu patlaban Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā tiek skatīti grozījumi likumā "Par ietekmes uz vidi novērtējumu", kuru izstrādē tiek pilnveidoti IVN procesi un radīta labāka sasaite ar teritorijas attīstības plānošanu. Vienlaikus komisijā notiek diskusijas par optimālāko regulējuma risinājumu kumulatīvās ietekmes novērtējuma prasību ieviešanai, kas patlaban tiek plānots kā regulējums Būvniecības likumā.

Savukārt attiecībā uz vēja elektrostaciju ekspluatācijas un demontāžas regulējumu KEM izstrādā divus atsevišķus MK noteikumu projektus. To pieņemšanai nepieciešams atbilstošs deleģējums Elektroenerģijas tirgus likumā, kura grozījumi patlaban atrodas saskaņošanas procesā.

Protokollēmuma projektā teikts, ka KEM saredz, ka līdz šā gada beigām ir iespējams pabeigt attiecīgo tiesību aktu izstrādi un virzību, tādējādi pilnībā noslēdzot nepieciešamo regulējuma pilnveides ciklu elektroenerģijas ražošanas jaudu attīstības un energosistēmas elastības stiprināšanas jomā.

Attiecībā uz elektroenerģijas uzkrātuvēm KEM piekrīt, ka elektroenerģijas uzkrāšanas risinājumi ir būtisks energosistēmas elastības elements, un Latvijā tiek īstenota diferencēta pieeja atbilstoši uzkrātuvju mērogam.

Jau ziņots, ka 22. aprīlī koalīcijas partneru seminārā izskatīts EM sagatavotais informatīvais ziņojums "Par Tuvo austrumu konflikta saasināšanās ietekmi uz Latvijas tautsaimniecību: scenāriji un rīcības virzieni". Ziņojumā iekļauta informācija par aktuālo situāciju un tās potenciālo attīstību, ietekmi uz energoresursu cenām un tautsaimniecības nozarēm.

EM seminārā iepazīstināja ar trim dažāda līmeņa attīstības scenārijiem un iezīmēja trīs virzienus, kuros grupējami potenciālie atbalsta pasākumi - iedzīvotāju atbalsts, tautsaimniecības noturības stiprināšana un proaktīva rīcība, lai nākotnē efektīvāk pārvarētu potenciālās krīzes.

Ministrijā norāda, ka koalīcijas partneri vienojās, ka neatkarīgi no iespējamiem attīstības scenārijiem preventīvi jāizstrādā krīzes ietekmes mazināšanas potenciālie pasākumi un jāapzina finansēšanas iespējas. Ņemot vērā pieaugošās energoresursu cenas, ministrijām jāapzina vajadzības, kas radušās Tuvo Austrumu izraisītās krīzes ietekmē, un jāsniedz priekšlikumi to risināšanai esošajā budžetā, kā arī jāizvērtē funkciju samazināšanas iespējas. Savukārt Finanšu ministrijai uzdots sagatavot nodokļu ieņēmumu izpildes analīzi.