Veselībai par labu? Kādēļ patiesībā noder sniegotas ziemas 0 57

Jums taisnība, sniega sega ziemā ir ļoti svarīga ekosistēmām, turklāt tās trūkums var uzsākt ķēdes reakciju ekoloģisku traucējumu, pastāstīja ekoloģe Viktorija MAZANIK.

AUGI

Sniegs — tāda kā "sega", zem kuras veidojas gaisa slānis, kas aizsargā augsni, tātad arī augu saknes, no dziļas sasaldēšanas. Sniega segā temperatūra turas tuvāk 0 °C, pat ja gaiss ir −20 °C. Kad sniega nav, sals ieiet dziļāk augsnē: cieš graudaugu sēklas un saknes, krūmi un augļu koki. Tas noved pie ražas samazināšanās un pat jauno augu bojāejas.

Sniega sega kalpo arī kā galvenais mitruma rezervoārs. Kušanas ūdens trūkums pavasarī noved pie augsnes izžūšanas un gruntsūdens līmeņa pazemināšanās, tāpēc koki (īpaši egļu meži) izjūt ūdens deficītu, pārstāj izdalīt aizsargsveķus un nokalst. Sausa meža seguma kārta un mitruma trūkums augsnē būtiski palielina meža ugunsgrēku risku, kas tiek fiksēti pat ziemā.

Ja ziema ir ne tikai bezsniega, bet arī siltā, anomāls siltums var izraisīt priekšlaicīgu sulu cirkulāciju un pumpuru plaukšanu. Straujas atgriešanās salnas pēc tādām atkušām iznīcina vājinātos augus.

DZĪVNIEKI

Bezsniega ziemas rada nopietnu draudu arī dzīvniekiem. Pelēm, pļavu pelēm, zaķiem un citiem grauzējiem sniega sega ir uzticams patvērums no plēsējiem un bargiem saliem. Dzīvnieki, kuri ziemā maina kažoka krāsu (piemēram, baltie zaķi, lazdas un ermines), uz tumšas zemes kļūst ļoti pamanāmi, un tas padara tos vieglu laupījumu lapsām, vilkiem un plēsīgo putnu sugām.

Sniegotas ziemas palīdz arī grauzējiem, nosedzot tos no putniem (pūces, vanagi) un četrkāju plēsējiem, ļaujot droši pārvietoties zem sniega. Turpat grauzēji nonāk pie koku mizas (īpaši jauniem augļu kokiem), pumpuriem un saknēm, kas kļūst par to galveno barību aukstajā sezonā. Bez sniega "mēteles" iespējamība, ka dzīvnieki nāvēs no sala vai nespējas atrast barību, strauji pieaug. Mazāko grauzēju skaita samazināšanās novedīs arī pie plēsēju skaita samazināšanās.

Būs, ko dzert

Bezsniega ziemās riskzona nav tikai flora un fauna. Sniegs — viens no galvenajiem saldūdens pieplūdes avotiem. Pavasarī kūstošais sniegs baro upes un piesātina gruntsūdeņus, kas tiek izmantoti ne tikai dzeršanai, bet arī lauksaimniecības vajadzībām. Tātad, ja ziemā sniegs neuzkrājas, pavasara palu fenomens ir vājāks, upes seklas un rodas problēmas ar ūdensapgādi.