Aicina stiprināt veselības sistēmas gatavību krīzēm 0 61

Veselības aprūpes sistēmas gatavība krīzēm Latvijā jāstiprina, nodrošinot pietiekamu un paredzamu finansējumu, kritisko medikamentu pieejamību, stratēģiskās rezerves, cilvēkresursu kapacitāti un ciešāku veselības un aizsardzības nozaru sadarbību, publiskajā diskusijā “Veselības drošības stiprināšana Latvijā: quo vadis?” uzsvēra veselības un drošības politikas eksperti.

Diskusijas ievadā starptautiskās domnīcas “GLOBSEC” pētnieks Martins Smatana prezentēja “Healthcare Readiness Index 2024” secinājumus, kuros Latvija identificēta starp valstīm ar būtiskiem ilgtermiņa izaicinājumiem veselības sistēmas noturībā. Pētījumā īpaši izcelti jautājumi par finansējumu, cilvēkresursiem, profilaksi, inovatīvo medikamentu pieejamību un institucionālo stabilitāti.

Veselības ministrijas valsts sekretāre Agnese Vaļuliene diskusijā uzsvēra, ka veselības nozarei nepieciešams ilgtermiņā stabils finansējums, vienlaikus stiprinot sistēmas efektivitāti, sabiedrības informētību un gatavību krīžu situācijām. Viņa norādīja, ka būtiski uzlabojumi nepieciešami medikamentu pieejamībā, kompensācijas sistēmā un veselības aprūpes pakalpojumu pieejamībā.

Aizsardzības ministrijas aizsardzības padomniece medicīnas nodrošinājuma jautājumos Biruta Kleina akcentēja, ka veselības sistēmas noturībā izšķiroša nozīme ir cilvēkresursiem. Viņa uzsvēra, ka nepietiek tikai ar aprīkojumu vai papildu finansējumu – nepieciešami apmācīti speciālisti, kuri spēj strādāt arī paaugstinātas slodzes un krīzes apstākļos.

Ministru prezidentes padomnieks nacionālās drošības jautājumos Airis Rikveilis norādīja, ka veselības drošība ir neatņemama valsts drošības sastāvdaļa. Viņš uzsvēra nepieciešamību stiprināt koordināciju starp veselības un aizsardzības sektoriem, kā arī saīsināt lēmumu pieņemšanas procesus krīžu situācijās.

Diskusijā īpaša uzmanība tika pievērsta kritisko medikamentu pieejamībai un rezervju veidošanai. Starptautisko inovatīvo farmaceitisko firmu asociācijas direktore Vladislava Marāne uzsvēra, ka veselības sistēmas noturība sākas vēl pirms krīzes – ar savlaicīgu diagnostiku, ārstēšanu un pieejamiem medikamentiem. Šobrīd Latvijas pacientiem pieejami tikai 15% no pēdējos četros gados Eiropas Savienībā reģistrētajiem inovatīvajiem medikamentiem. Tāpat tika uzsvērts, ka veselāka sabiedrība mazina slogu veselības sistēmai arī ārkārtas situācijās.

Savukārt Latvijas Pacientu organizāciju tīkla vadītāja Baiba Ziemele akcentēja nepieciešamību nodrošināt hronisko pacientu aprūpes nepārtrauktību arī krīžu situācijās, vienlaikus stiprinot sadarbību ar pacientu organizācijām un pilsonisko sabiedrību.