Agrās siltumnīcas sāk izmantot no februāra beigām, daļēji siltās — no marta vidus, bet aukstās — no marta beigām vai aprīļa sākuma.
Katrs dārznieks cenšas organizēt stādījumus siltumnīcā tā, lai augsne nepaliktu tukša. Kultūras, kuras var audzēt siltumnīcās, iedala priekšgājējkultūrās, galvenajās, starpkultūrās jeb sablīvējošajās, kā arī ziemas sējas kultūrās.
Priekšgājējkultūrām pieder aukstumizturīgas, ātri nogatavojamas dārzeņu un zaļumu sugas: spināti, dažādi salātu un salātaugļu veidi, tostarp pekina kāposts, sinepes, dilles, redīsi un agrās burkāni.
Galvenās kultūras ir siltumu mīloši un lēni nogatavojami augi, piemēram, tomāti, gurķi, saldie pipari un baklažāni. Galveno kultūru stādus var iestādīt pēc priekšgājējkultūrām. Piemēram, tomātus var stādīt pēc sinepēm. Kad iestādītie galvenās kultūras stādi izaug, priekšgājējkultūra tiek novākta.
Kā sablīvējošās kultūras siltumnīcas dobumu malās vai galvenās kultūras starprindās var stādīt kompaktas un ātri augošas sugas: salātus, kressalātus, sinepes, redīsus un pekina kāpostu. Var arī iestādīt sīpolus zaļumu iegūšanai, rabarberus un sakņu kultūras zaļumu ieguvei. Visu to stāda pirms galvenās kultūras izaugsmes un platības aizņemšanas. Pēc starpkultūras novākšanas galvenā kultūra paliek labvēlīgos apstākļos augšanai un attīstībai.
Sezonu siltumnīcā noslēdz ziemas sējas kultūras: mače (Valerianella), pastinaki, cikorija un skābenes.
Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram! Par faktu kļūdām lūdzam ziņot e-pastā redakcija@bb.lv.
Iezīmējiet tekstu un spiediet Ziņot par kļūdu pogas , lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!
Atstāt komentāru