Trīs iemesli, kāpēc sievietes biežāk salst nekā vīrieši 0 199

Iedomājieties ainu no romantiskās komēdijas: viņš un viņa atgriežas mājās pēc vakariņām restorānā siltā vasaras vakarā. Pēkšņi kļūst vēsāks, un dāma lūdz savu pavadoni aizdot savu jaku, ko viņš ar maigumu viņai pārmet pār pleciem. Vai tas ir tikai vēl viens kino klišejas piemērs? Iespējams, taču tam ir arī zinātnisks pamatojums. Sievietes patiešām salst biežāk nekā vīrieši. Dažus argumentus šī apgalvojuma labā sniedza Maiks Tiptons, Portsmouthas universitātes fizioloģijas profesors. Zinātnieks mēģināja izskaidrot, kāpēc sievietēm rodas zosāda, kad vīrieši nejūt diskomfortu no zemākas temperatūras.

Pirmkārt, vīriešiem un sievietēm atšķiras asinsrites darbība. To apstiprināja pētījumi, kuros cilvēkus dažādos vecumos vispirms ievietoja siltā vidē, bet pēc tam — aukstā. Rezultāti bija viennozīmīgi: sievietes atdzisa ātrāk nekā vīrieši.

«Sievietēm ir izteiktāka asinsvadu reakcija, kas arī noved pie lielākas jutības pret temperatūras izmaiņām. Arī estrogēns — dzimumhormons — var spēlēt lomu šajā reakcijā,» norāda Tiptons.

Otrkārt, vīrieši un sievietes būtiski atšķiras pēc ķermeņa tauku daudzuma. Sievietēm parasti tā ir par 10 % vairāk — tā ir anatomiska īpatnība, no kuras nevar izvairīties. Pirmajā acu uzmetienā varētu šķist, ka šajā gadījumā salst vīrieši. Tomēr tā nav, norāda Maiks Tiptons. Tauki darbojas kā izolators, kas pasargā organismu no siltuma zuduma, tāpēc sievietes ilgāk saglabā siltumu. Tomēr viņu āda paliek auksta, uz tās parādās zosāda un rodas drebuļi.

Treškārt, uz to ietekmē evolūcija, piebilst ģimenes ārste Sara Džarvisa. Seno laikos vīrieši pavadīja vairāk laika ārā, medīdami sniegā un lietū, kamēr sievietes biežāk palika komfortablākos apstākļos, rūpējoties par bērniem. Tas liek domāt, ka sieviešu organismi simtiem tūkstošu gadu laikā sliktāk pielāgojās aukstiem apstākļiem. Tomēr pēdējā laikā parādās pētījumi, kuru autori apgalvo, ka sievietes arī bija prasmīgas mednieces. Kultūrzinātnieki un zinātnes vēstures pētnieki savukārt uzsver, kāpēc mīts par vīrieti kā mednieku un galveno iztikas nodrošinātāju var būt kaitīgs sabiedrībai.