Vielas, no kurām izgatavots benzīns jūsu automašīnas bākā, parādījās uz planētas aptuveni pirms 360 miljoniem gadu. Neskatoties uz populāro mītu, ka nafta ir «bijušie dinozauri», patiesībā mums jāpateicas drīzāk senajām aļģēm un planktonam.
Taču visinteresantākais ir tas, ka benzīnam ir sava derīguma termiņš. Pēc ekspertu teiktā, degviela, kas bākā atstāta vismaz uz mēnesi, var zaudēt ievērojamu daļu savu īpašību. Ja degvielu glabā rūpīgi noslēgtās speciālajās kanistrās, benzīna derīgumu var pagarināt līdz trim gadiem.
Kāpēc benzīns var sabojāties?
Lai iegūtu benzīnu, no naftas noņem daudz sastāvdaļu, atstājot noteiktā proporcijā parafīnus, olefīnus un cikloalkānus. Tāpat tiek pievienots etanols, kā arī virkne pretkorozijas piedevu un citu komponentu, paredzētu tieši izmantošanai auto degvielas sistēmā.
Etanolam, neraugoties uz visām priekšrocībām, ir viena nepatīkama īpašība: tas aktīvi uzsūc ūdeni. Tā tas var burtiski «ievilkt» gaisa tvaikus benzīnā, kas kaitē degvielas sistēmai.
Olefīni ir ļoti pakļauti oksidēšanai: to reakcijā ar skābekli rodas cieta viela, līdzīga sveķiem, kas var aizsprostot sistēmu.
Visbeidzot, pārlieku ilgā un nepareizā benzīna glabāšanā daudzas tā sastāvdaļas vienkārši iztvaikos, jo benzīns ir ārkārtīgi gaistošs. Tas var radīt problēmas, piemēram, ja automašīnu iedarbina pavasarī, kad iestājas siltums, pēc tam, kad tā visu ziemu bija stāvējusi garāžā ar degvielu bākā.
Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram! Par faktu kļūdām lūdzam ziņot e-pastā redakcija@bb.lv.
Iezīmējiet tekstu un spiediet Ziņot par kļūdu pogas , lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!
Atstāt komentāru