Modinātājs ir kļuvis par neatņemamu mūsu ikdienas rutīnas daļu. Lielākā daļa cilvēku pamostas pēc tā signāla, lai nepavēlu nonāktu darbā, sagatavotu bērnu skolai vai nokārtotu citus svarīgus pienākumus. Tomēr maz cilvēku aizdomājas par mākslīgās pamošanās negatīvajām sekām. Un tas ir nepamatoti.
Virdžīnijas universitātes māsu skolas pētniece Kima Jeonsu nolēma izpētīt modinātāja izraisītas piespiedu pamošanās ietekmi uz cilvēka veselību. Viņas eksperimentā piedalījās 30 veseli vidēja vecuma brīvprātīgie.
Eksperiments ilga divas dienas. Šajā laikā dalībnieki nēsāja viedpulksteņus, kas reģistrēja viņu asinsspiedienu. Pēc pirmās nakts viņi pamodās dabiski, bet nākamajā rītā — pie modinātāja signāla, kas iedarbojās piecās stundās pēc miega sākuma.
Salīdzinošā asinsspiediena rādītāju analīze parādīja, ka mākslīga miega pārtraukšana izraisa šo rādītāju strauju pieaugumu. Šāds stāvoklis var novest pie infarkta vai insulta. Kad dalībnieki pamodās dabiski, viņu asinsspiediens palielinājās par 74% mazāk strauji, kas būtiski samazināja sirdslēkmes risku.
Kima Jeonsu norādīja, ka arteriālo asinsspiediena svārstību gadījumā aktivizējas simpātiskā nervu sistēma. Tas palielina asins plūsmu uz dzīvībai svarīgajiem orgāniem, kā rezultātā asinsvadi sašaurinās un sirds slodze pieaug.
Turklāt miega trūkums (mazāk nekā septiņas stundas diennaktī) pastiprina negatīvo ietekmi uz sirds un asinsvadu sistēmu, kas noved pie vēl straujāka asinsspiediena paaugstināšanās. Par sava pētījuma gaitu Kima Jeonsu stāstīja rakstā, kas publicēts universitātes mājaslapā.
Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram! Par faktu kļūdām lūdzam ziņot e-pastā redakcija@bb.lv.
Iezīmējiet tekstu un spiediet Ziņot par kļūdu pogas , lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!
Atstāt komentāru