Tas apvieno funkcionalitāti un estētiku.
Ķīnieši kļuva par pirmajiem porcelāna meistariem aptuveni pirms diviem tūkstošiem gadu. Tā ražošanas procesā galvenokārt izmanto balto mālu (kaolīnu) un porcelāna akmeni, kas ir kvarca un laukspata maisījums. Atkarībā no ieguves vietas šie materiāli var atšķirties pēc sastāva.
Dažas piemaisījumu vielas, piemēram, dzelzs oksīds, piešķir porcelānam sarkanīgu toni, kamēr citas var samazināt tā ūdensnecaurlaidību un tamlīdzīgi.
Ķīnas izejviela gadsimtu gaitā ļāva radīt keramikas izstrādājumus ar viendabīgu struktūru, bez piemaisījumiem, plānus un gandrīz caurspīdīgus, bet tajā pašā laikā izturīgus un blīvus, kas maigi skan saskarē. Pateicoties augstvērtīgai glazūrai, krāsas ķīniešu porcelānā saglabā savu spilgtumu tūkstošiem gadu.
