- novembrī pareizticīgo templos atceras svētos lielmocekļus Anastasiju un Abrahāmu. Tautas kalendārā – Abrahāms Aitu un Anastasija Aitu. Senatnē šajā laikā svinēja Aitu svētkus un cienāja ganītājus.
11. novembrī pareizticīgie atceras divus svētos – Anastasiju Romas un Abrahāmu Rostovieti. Lielā mocekle Anastasija dzīvoja III gadsimtā Romā. Meitene, kas piedzimusi izcilā ģimenē, agri palika bez vecākiem. Viņas radinieki nodeva orfēnu kristīgajai kopienai, un pēc dažiem gadiem viņa pieņēma kristību.
Persekūciju laikā pret kristiešiem pagāni mēģināja piespiest meiteni atteikties no savas ticības. Nākamais atteikums kļuva par iemeslu viņas arestam. Mocības un ciešanas, kurām tika pakļauta jaunā kristiete, nesalauza viņas garu. Anastasiju nogalināja, kad viņai bija tikai 20 gadi.
Svētīgais Abrahāms Rostovietis, pazīstams kā vientuļnieks, dzīvoja Krievijā IX gadsimtā. Saskaņā ar leģendu, viņš uzbūvēja sev būdiņu pie Nera ezera krasta, kur dzīvoja pagāni.
Atbilstoši rakstiem, reiz Abrahāmam parādījās Jānis Kristītājs, kurš atnesa viņam zizli ar krustu. Ar šī zizļa palīdzību Abrahāms iznīcināja elku statuju, kurai pielūdza vietējās ciltis. Šajā vietā viņš uzbūvēja baznīcu, veltot to Jānim Kristītājam. Laika gaitā templī sāka nākt pagāni, kas pieņēma kristietību.
Tautas kalendārs: Abrahāms Aitu un Anastasija Aitu
Senos laikos 11. novembrī (29. oktobrī pēc vecā stila) ciematos svinēja Aitu svētkus. Šajā laikā gans pēdējo reizi gadā izveda savas aitas ganībās.
Saimnieki, kuriem bija aitas, norēķinājās ar ganītājiem par viņu smago darbu. Papildus naudai viņiem bija jāuztur labi paēduši algotie darbinieki un jāpasniedz dāvanas. Ja gani palika apmierināti, saimnieki arī priecājās, jo tas nozīmēja, ka nākamajā gadā viņu ganāmpulki papildināsies ar jauniem jēriem, un dzīvnieki būs veseli un stipri.
Pēc tradīcijas ganītāji tika cienāti ar olu kulteni un pīrāgiem. Tika uzskatīts par veiksmi, ja cienastu pasniedza meitenes un sievietes, kas svinēja vārda dienu šajā dienā. Gani savdabīgi pateicās aitu īpašniekiem par dāsnumu, rīkojot jautras izrādes, dziedot dziesmas un spēlējot uz stabules.
Abrahāms Aitu un Anastasija Aitu: tautas tradīcijas
Papildus Aitu svētkiem pastāvēja arī citas tradīcijas. Piemēram, Abrahāma Aitu un Anastasijas Aitu laikā sāka apgriezt aitas. To darīja pēc tam, kad gani atgriezās no dzīvniekiem pēc pēdējā ganīšanas un dāsna pusdienām, kas tika rīkotas viņu godā.
Lielā mocekle Anastasija tika uzskatīta par aitu aizbildni. Viņas ikonu gani lika uz kokiem, uzskatot, ka svētās attēls aizsargā dzīvniekus no vilkiem.
Šajā dienā bērniem uzdeva mīklas par aitām, kas ir saglabājušās līdz mūsu dienām. Piemēram: «Pa kalniem, pa ielejām iet kažoks un kaftans»; «Neizsukā, neiztina, bet cilvēkus apģērbj». Pastāvēja arī teicieni par dzīvniekiem: «Runa no aitas apģērbj arī tēvus»; «Ja būsi aita – vilki atradīsies»; «Vilku aitu nepadarīsi»; «Svešā kūtī aitas nesaskaita».
Abrahāms Aitu un Anastasija Aitu: tautas pazīmes
Senatnē cilvēki zināja: ja Abrahāma Aitu un Anastasijas Aitu laikā līst lietus, tas paredz tuvojošos ziemu. Ja kaķi atsakās no ēdiena – tas ir sliktas laika zīme. Ja laukos parādās vilki – tas ir nelaime: vai nu bads, vai slimības.
Abrahāms Aitu un Anastasija Aitu: ko nedrīkst darīt
Mūsu senči zināja: svētki, kas veltīti lielajiem mocekļiem Anastasijai un Abrahāmam, jāsvin ģimenes lokā. Svešinieku sabiedrība var novest pie strīdiem un finansiāliem zaudējumiem. Bija aizliegts ievest svešiniekus mājās, jo zem draudzīgu cilvēku maskas varēja slēpties ļauni nodomi, kas varēja nodarīt lielu kaitējumu.
Tika uzskatīts, ka Abrahāma Aitu un Anastasijas Aitu laikā nedrīkst atstāt bērnus vienus – tas var novest pie nepatikšanām. Bērni var sākt stostīties, kaprīzēt, raudāt bez redzama iemesla, slikti gulēt un izrādīt trauksmi.
