Galuapagu salās, kas kādreiz iedvesmoja Dārvinu izveidot evolūcijas teoriju, biologi atklāja ļoti retu parādību — „atpakaļevolūcijas” pazīmes savvaļas tomātam Solanum pennellii. Šis veids, kas aug jaunajās rietumu salās arhipelāgā, sāka ražot ķīmiskās vielas, kas pirms miljoniem gadu bija izzudušas tomātiem.
Pētījums sākās 2024. gadā, kad Kalifornijas Universitātes Riverside zinātnieki pētīja dabiskos alkaloīdus — vielas, kuras augi izmanto kā dabisku aizsardzību pret kaitēkļiem. Salīdzinot Solanum pennellii paraugus no dažādām salām, pētnieki pamanīja, ka austrumu augiem bija „mūsdienīga” aizsardzības sistēma, bet rietumu augiem — senatnīga, raksturīga tomātu priekštečiem no pirmsvēstures laikiem.
Molekulārā analīze parādīja, ka rietumu augi sāka atkal ražot alkaloīdus, kas iepriekš bija raksturīgi baklažāniem — tuvākajiem tomātu radiniekiem no nakteņu dzimtas. Vienkārša izmaiņa aminoskābju struktūrā aktivizēja seno gēnu, un augi it kā „atgriezās” atpakaļ pa evolūcijas kāpnēm.
Zinātnieki apstiprināja mehānismu, modificējot tabaku, kas arī sāka ražot tās pašas vielas. Biochemikas Ādama Jožvjakas vārdiem, šo fenomenu var izskaidrot ar skarbajiem apstākļiem jaunajās salās, kur nabadzīgās augsnes un ierobežotie resursi lika augiem atgriezties pie izturīgākām, „pirmatnējām” aizsardzības formām.
Pētnieki uzsver, ka šādi gadījumi ir ārkārtīgi reti un apšauba „Dola likumu”, saskaņā ar kuru evolūcijas procesā zaudētās pazīmes nav iespējams atgriezt iepriekšējā veidā. Tomēr eksperti uzskata, ka novērotais fenomens neapgāž evolūciju, bet gan parāda tās elastību: sugu attīstība var notikt ne tikai „uz priekšu”, bet arī līkumojoši, atgriežoties pie vecajiem risinājumiem, ja to prasa vides apstākļi.
Zinātnieki cer, ka Galuapagu tomātu pētīšana palīdzēs saprast, kā augi atjauno senos izdzīvošanas mehānismus — un iespējams, izmantot šīs zināšanas, lai radītu izturīgas kultūras un jaunus medikamentus.
Atstāt komentāru