Zinātnieki atraduši vēl vienu pierādījumu tam, ka jādzēra vairāk ūdens. Izrādās, tas nomierina un vājina stresu. Pie ūdens trūkuma organismā paaugstinās stresa hormona kortizola līmenis. Un tikai tas jau nav veselīgi.
Strīdi par to, cik daudz ūdens dzert, ir ierasta parādība. Un tiem, kas apgalvo, ka «nav ko vienkāršu ūdeni dzert», ir vēl viens svarīgs arguments. Pētījums par to, ko veikuši starptautiska zinātnieku grupa, tikko publicēts žurnālā Journal of Applied Physiology («Žurnāls pielietotās fizioloģijas»).
Reakcija «sit vai bēg»
Viņi veica klasisku eksperimentu, kurā salīdzināja reakciju uz stresu cilvēkiem, kuri patērē daudz un maz ūdens. Iepriekš viņiem pētīja hidratāciju — organisma piesātinājumu ar ūdeni, vai tas ir pietiekams. Pēc tam visi izgāja cauri īpašai provokācijai, kas izsauca stresu — tā sauktajam Trīras sociālajam stresa testam. Atbildot uz to, pie «izmēģinājuma trušiem» pētīja virsnieru izdalīto kortizolu.
To nejauši sauc par «stresa hormonu» — tas pārmērīgi veidojas tieši šādās ekstremālās situācijās un vēl no rīta. Kortizols palīdz organismam pretoties draudiem, mobilizējot tā iekšējās spējas (no rīta tas ir ļoti nepieciešams, kad grūti pamosties). Kā saka fiziologi, hormons aktivizē reakciju «sit vai bēg»: tā ir noderīga pielāgošanās reakcija, palīdzot cilvēkam vai aktīvi pretoties stresa faktoram («sit») vai izvairīties no tā — vienkārši bēgt no briesmām, izlauzties utt. Tātad, tas ir kopumā noderīga un aizsargājoša organisma reakcija. Bet, kad tā atkārtojas bieži, tas noved pie lielām veselības problēmām. Rezultātā attīstās hipertensija un citas sirds un asinsvadu slimības, aptaukošanās, citas vielmaiņas slimības, nieru u.tml. Ne tikai «izskalo» organismu un nieres, bet arī nomierina nervus
Savos pētījumos zinātnieki balstījās uz zināmiem fizioloģiskiem mehānismiem. Piemēram, skaidrs, ka nepietiekama ūdens patēriņa un zemas organisma hidratācijas stimulē vazopresīna (antidiurētiskais hormons, kas kavē urīna veidošanos un saglabā ūdeni organismā) izdalīšanos. Pēdējais, savukārt, var pastiprināt virsnieru izdalīto kortizolu. Bet vai šie mehānismi darbojas stresa apstākļos, palika neskaidrs.
Pēc eksperimenta izrādījās, ka tie darbojas. Tiem, kas dzēra maz ūdens, kortizola līmenis strauji pieauga. Savukārt tiem, kas dzēra ūdeni pietiekamā daudzumā, stresa hormons būtiski nepacēlās.
No tā izriet svarīgi secinājumi. Pirmkārt, jādzēra vairāk šķidruma, lai samazinātu stresa līmeni organismā, izvairoties no tā postošās ietekmes. Otrkārt, tas aizsargās jūs arī no agrīnas daudzu slimību attīstības, kas saistītas ar stresu.
Tātad noteikumi «2 litri ūdens» dienā vai «8 glāzes» darbojas. Turklāt tie ne tikai «izskalo» organismu un nieres, bet arī nomierina nervus.
Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram! Par faktu kļūdām lūdzam ziņot e-pastā redakcija@bb.lv.
Iezīmējiet tekstu un spiediet Ziņot par kļūdu pogas , lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!
Atstāt komentāru