Kā Z paaudze atšķiras no 1970. gados dzimušajiem 0 58

1970. gados dzimušie atsakās dzīvot pēc 10 noteikumiem, pēc kuriem gandrīz vienmēr dzīvo jaunatne.

1. Darbs nosaka tavu personību

No daudzām jaunām personām sagaida karjeras izvēli (bieži ļoti jaunā vecumā), kas pilnībā nosaka viņu identitāti un cilvēcisko būtību. Pašvērtējums tiek sasaistīts ar panākumiem. Lai gan darbs ar nozīmīgu mērķi var motivēt, pārmērīga identificēšanās ar karjeru bieži kaitē labklājībai. Kad kaut kas noiet greizi vai cilvēku atbrīvo no darba, cieš viņa pašvērtība.

Ņemot vērā, ka daudzi 1970. gados dzimušie varēja strādāt mazāk prasīgās, ar zemāku prestižu amatos un tomēr sevi nodrošināt, nav brīnums, ka viņi atturējās no šī noteikuma. Viņi strādāja daudz, bet statusam nebija tik liela nozīme, jo lielākai daļai algu pietika ģimenes uzturēšanai.

2. Jo vairāk, jo labāk

Mūsu materiālistiskajā pasaulē jaunieši bieži pieņem uzskatu "vairāk — nozīmē labāk". No karjeras līdz naudai un lietām — viņi pastāvīgi tiecas pēc kaut kā "lielā".

Tomēr 1970. gados dzimušie dzīvoja pēc citiem taupības principiem, novērtējot to, kas jau bija. Viņu neuzspieda vajadzība pastāvīgi sekot sociālo tīklu trendiem.

3. Viss jāmonetizē un jāoptimizē

Atšķirībā no vienkāršās 70. gadu dzīves, kad hobijs bija brīvā laika pavadīšanas veids, mūsdienu paaudze tiek spiesta no visa mēģināt nopelnīt. Viņiem ir spiediens pārvērst vaļaspriekus par blakusdarbiem.

Vēlēšanās nopelnīt uz visa, bieži ekonomisku grūtību diktēta, padara dzīvi mazāk priecīgu.

4. No diskomforta ir jābēg

Diskomforts ir atslēga personīgajai izaugsmei. Tā vietā, lai izvairītos ar bezgalīgām izklaidēm vai slēptos no grūtām sarunām, kā to dara daļa mūsdienu jauniešu, ir svarīgi attīstīt izturību.

Tūlītēja apmierinājuma meklējumi un "mīkstā audzināšana" ieradina mūsdienu pieaugušos meklēt komfortu pie citiem, kamēr spēja tikt galā ar grūtībām bija 70. gadu paaudzes priekšrocība.

5. Viss jābūt ērti

No ēdiena piegādes līdz tūlītējai stimula saņemšanai viedtālrunī — jaunieši kļuvuši atkarīgi no ērtībām. Tas padara cilvēkus egoistiskākus un prasīgākus.

Jau pirms desmitgadēm 1970. gadu paaudze bija pazīstama ar stingru darba ētiku un spējām izturēt garlaicību. Viņi iemācījās novērtēt gaidīšanas mākslu, kas izveidoja viņu pacietību.

6. Vajadzība "izārstēties" no visa

Iepriekšējās paaudzes cilvēki ne vienmēr pievienojās mūsdienu "izārstēšanas" kultūrai. Viņi neatteicās no pienākumiem, "aizsargājot savu mieru", un nebija iestrēguši, mēģinot dziedēt traumas.

Viņi vienkārši dzīvoja ar savām emocijām, neizvairoties, pazūdot, lai izlaistu neērtu sarunu.

7. Vienmēr seko savai aizraušanai

Mūsdienu kultūra, kas mudina sekot darba "aizraukumam", bieži slēpti veicina darbholismu.

1970. gados dzimušie mierīgi ņēma darbu vienkārši, lai nopelnītu iztiku. Dzīves jēgu viņi atrada personīgajā laikā un ģimenē, nevis amata nosaukumā.

8. Jāizvairās no garlaicības

Garlaicība ir neticami svarīga smadzeņu veselībai. Kā skaidroja Mayo klīnikas eksperti, tā palīdz uzlabot kognitīvās funkcijas un noskaņojumu.

1970. gadu bērni varēja izjust garlaicību bez tālruņiem un pastāvīgas vecāku uzraudzības, kas veicināja viņu personīgo izaugsmi.

9. Visam nepieciešama izskaidrošana

Mūsdienu atcelšanas kultūrā jaunieši uzskata, ka viņiem pienākas izskaidrojumi par visu. 1970. gados dzimušie varēja pieņemt lēmumus un dzīvot privātāku dzīvi bez pastāvīgas uzraudzības un nepieciešamības attaisnoties.

Viņiem bija iekšēja pārliecība, kas ļāva augt bez liekiem vārdiem.

10. Panākumi jādokumentē

Salīdzināšanās kultūra sociālajos tīklos liek Z paaudzei demonstrēt panākumus apstiprinājuma dēļ. 1970. gados dzimušie iemācījās dzīvot vairāk noslēgti.

Panākumu atzīšana notika viņu iekšienē, tāpēc viņi varēja sasniegt mērķus bez cerības, ka kāds viņus uzslavēs.