Kāpēc dzīve atkārto vienus un tos pašus sižetus — un kā beidzot izkļūt no šī loka 0 74

No kurienes rodas atkārtotie scenāriji

Visbiežāk to saknes meklējamas pagātnes pieredzē.

Bērnības programmas

Daudzas uzvedības shēmas veidojas jau agrīnos gados. Psihoterapeits Klods Štainers rakstīja, ka bērns uzņem vecāku un apkārtnes uzstādījumus kā vienīgo iespējamo uzvedības modeli. Vēlāk cilvēks vienkārši «izspēlē» pazīstamās lomas, to neapzinoties. Vienādas darbības likumsakarīgi ved pie vienādiem rezultātiem — tā rodas noslēgta loka sajūta.

Psihiatrs Eriks Berns norādīja, ka scenārijus var ietekmēt pat bērnu pasakas. Ja, piemēram, cilvēks auga ar stāstu par Pelnrušķīti, viņš var neapzināti ticēt, ka bez ārēja «brīnuma» no grūtas dzīves nav iespējams izkļūt — un tāpēc pat nemēģina mainīt situāciju.

Bailes no nezināmā

Atkārtotie scenāriji rada kontroles ilūziju. Fināls jau iepriekš pazīstams, lai arī nepatīkams. Cilvēkam ir vieglāk vēlreiz pārdzīvot ierasto diskomfortu nekā riskēt un saskarties ar nezināmām grūtībām. Tāpēc izvēles brīdī viņš atkal reaģē tāpat kā agrāk — un cikls noslēdzas.

Negatīva pieredze

Vairāki nopietni neveiksmju gadījumi pēc kārtas var izveidot pārliecību: «ko vien es nedarītu, tas tāpat neizdosies». Cilvēks sāk izvairīties no sarežģītiem mērķiem, rīkojas nedroši un tā apstiprina savu gaidīto neveiksmi. Analīze un uzvedības koriģēšana šajā brīdī nenotiek — tiek iedarbināts jauns scenārija cikls.

Nevēlēšanās atzīt kļūdas

Dažkārt stratēģijas maiņu traucē bailes atzīt, ka iepriekšējā rīcība bija kļūdaina. Smadzenes aizsargā ierasto pasaules ainu, un cilvēkam vieglāk atkārtot veco scenāriju nekā pieļaut domu: «es kļūdījos». Kā norāda Svetlana Štukareva, Augstākās logoterapijas skolas vadītāja, svarīgs solis ir atļaut sev kļūdīties un pārorientēt fokusu no «pareizi vai nepareizi» uz «ko es vēlos iegūt un kā es pie tā varu nonākt».

Kā izkļūt no noslēgtā loka

Scenāriju var pārraut, ja sākt rīkoties apzināti, nevis automātiski.

Atklājiet ierobežojošās pārliecības

Atkārtojošās domas, piemēram, «viņi mani tāpat neizvēlēsies» vai «es to nespēju», bieži darbojas kā pašrealizējošies pravietojumi. Lai tās pamanītu, svarīgi vērot, kādas domas un reakcijas rodas tipiskās situācijās — un pie kādiem rezultātiem tās noved.

Atrodiet scenārija atslēgas momentus

Katram ciklam ir brīži, kad jūs pieņemat lēmumu — visbiežāk ierasto. Tieši šie momenti ierosina nākamo atkārtojumu. Uzdodiet sev jautājumus: – ko es jūtu šajā brīdī? – ko es patiesībā vēlos? – ko es daru automātiski?

Izvēlieties citu reakciju

Iepriekš pārdomājiet alternatīvas rīcības iespējas — pat vienkāršas un neideālas. Nākamreiz veiciet pāris sekunžu pauzi un apzināti izvēlieties jaunu reakcijas veidu. Tā jau būs izkļūšana ārpus scenārija.

Kā uzsver Štukareva, pat ja jūs tomēr atkal atgriežaties pie vecā — tā nav izgāšanās, bet pieredze. Galvenais ir pamanīt savu spēju piecelties un mēģināt citādi.

Secinājums

Atkārtojošās dzīves situācijas nav liktenis un nav lāsts, bet gan apgūtu uzvedības modeļu rezultāts. Apzinātība, darbs ar pārliecībām un gatavība izmēģināt jaunas reakcijas pakāpeniski pārrauj noslēgto loku. Jā, ne ar pirmo reizi — bet tieši tā scenāriji tiek pārrakstīti.

avots