76 gadus vecais dziedātājs Toms Veits spēlēja slavenā režisora Džima Džarmuša komēdijā

Lifenews
BB.LV
Publicēšanas datums: 30.12.2025 12:59

Богатство не спасло этих американцев от внутренней пустоты.

Veiksmīga ģimene ir nodarbināta ar aktīvu attiecību skaidrošanu.

Komēdijdrāma «Tēvs, māte, māsa, brālis» ar Adamu Draiveru, Tomu Veitu, Keitu Blanšetu un Šarlotu Rēmplingu — jauns nozīmīgākā amerikāņu režisora Džima Džarmuša darbs, ar kuru viņš uzvarēja Venēcijas kinofestivālā.

Pēc ne pārāk labvēlīgas uzņemšanas huligāniskajai zombiju komēdijai «Mirušie nemirst» Džims Džarmuš atgriezās attiecīgi dzīvo pasaulē. Un atklāja, ka vairāk nekā 20 gadus nav atjauninājis antoloģisko līniju «Noslēpumainais vilciens» — «Nakts uz Zemes» — «Kafija un cigaretes». Ar triptihu «Tēvs, māte, māsa, brālis», kas radies no šī atklājuma, amerikāņu indie pīonieris pirmo reizi savā karjerā mēģināja iegūt Venēciju — nevis ierastās Kannas (tur filmu atteicās ņemt galvenajā konkursā, kas Džarmušu kategoriski neapmierināja). Un pēkšņi atveda mājās veselu "Zelta lauvu", iekarojot žūriju, kuru vadīja tautietis Aleksandrs Peins («Izcili», «Atstātie»).

Kādā sniegotā Ņūdžersijas priekšpilsētā Džefs (Adams Draivers) un Emīlija (Meima Bialik) apciemo tēvu pensionāru (Toms Veits), kurš slepenībā no viņiem dzīvo grezni. Dublinā Timofeja (Keita Blanšeta) un Lilita (Viki Kripse) pēc tradīcijas ierodas pie mātes‑rakstnieces (Šarlota Rēmplinga) uz tējas dzeršanu, lai pēc tās pašas tradīcijas vēl gadu ar viņu nesatiktos. Parīzē Skaija (Indija Mūra) un Bils (Luka Sabats) atvadās no dzīvokļa, ko atstājuši vecāki‑avantūristi, kuri nesen gāja bojā aviokatastrofā Portugālē.

Tomēr dalīt venēciešu sajūsmu nav viegli. Pēc izjūtām vietā velnišķīgi labajai "Kafija un cigaretes" ir nākusi — pilnīgi lietojama un pat ar tiesībām pastāvēt, bet tomēr, teiksim tā, bez izsmalcinātības — "trīs vienā" kafija. Šajās trīs novelēs ("Tēvs", "Māte", "Māsa, brālis") Džims Džarmuš atklāj līdzības un atšķirības pieaugušu bērnu attiecībās ar novecojošajiem vecākiem visā pasaulē (Amerika, Īrija, Francija). "Visas laimīgās ģimenes ir līdzīgas cita citai, bet katra nelaimīgā ģimene ir nelaimīga savādāk," rakstīja Tolstojs. Džims Džarmuš norāda, ka viss, pirmkārt, ir prozaiskāk, otrkārt, mazāk viennozīmīgs.

Lai gan šo stāstu varoņus nevar nosaukt par nelaimīgiem, viņi arī, protams, nesasniedz laimīgu statusu: šeit tiek celti tosti par ģimenes saitēm, bet šīs saites acīmredzami ir traucētas. Visticamāk — neatgriezeniski.

Filmā ir vairāki atkārtoti tēli un paņēmieni, no kuriem galvenais ir neērta klusēšana, kas regulāri pārtrauc vietējās sarunas. Tā karājas kadra tukšajā telpā, dažkārt to it kā pat var sataustīt, bet katru reizi, kad roka jau sniedzas pret ekrānu, notiek glābjoša montāžas pāreja (Džims Džarmuš, šķiet, principā nespēj uzņemt neērtu kino). Tomēr šīs mazās melnās caurumiņas paspēj iegūt taustāmu gravitāciju un izķert dažas lietas no apkārtnes. Galvenokārt, protams, gadās kāds kosmisks mētelis: hipnotizējoši skeitotāji (tos pavada smieklīgs lēnais kadrs), muļķīgas pārdomas par dzeramo ūdeni (vai ar to var clinkot? vai tam ir garša?), sakritošas drēbes (sarkanas), britu idiomi ("Bob's your uncle" — aptuveni tas pats, kas "viss kārtībā" un "voilā").

Bet galvenokārt pievelkas meli. Tēvi melo bērniem par naudu un pasniedz īstus "Roleksus" par viltotiem. Meitas melo mātēm par personisko un profesionālo dzīvi un lepni demonstrē viltotus "Roleksus". Bērni uzzina, ka vecāki visu mūžu viņiem melojuši par visu pēc kārtas, tostarp par ziņām par viņu dzimšanu. Tas viss tiek darīts bez skaidri artikulētiem iemesliem — meli izrādās vienkārši viens no neatņemamiem dzīves elementiem, un tie ne vienmēr ir stingri negatīvi vai nosodāmi. Pirmkārt, atklātība slikti sader ar īstas tuvības trūkumu, otrkārt, dažos gadījumos meli, šķiet, apmierina abas puses: kādam patīk maldināt, citam patīk tikt maldinātam (vai izlikties), jo tas ir vieglāk nekā risināt attiecības.

Slavenais dziedātājs Toms Veits (1949), kuram aktīvā jau aptuveni pusgadsimts lomu, šajā filmā atveidoja eremītu Bobu.