Latvijas iedzīvotāji slēpjas no problēmām teātros, muzejos un koncertzālēs 0 151

Bijis arī sliktāk

To ir pamanījuši daudzi — pēdējā desmitgadē kultūras programma Latvijā ir ļoti daudzveidīga. Puškina klasiskā frāze «Trīs mājas uz vakaru aicina» ir ļoti aktuāla. Jāpiemin arī, ka biļešu cenas bieži vien ir diezgan nedemokrātiskas (reizēm sasniedz trīsciparu summas), taču zāles ir pilnas. Īpaši tas kļuva pamanāms pēc pandēmijas, kad pāris gadus skatītāji sēdēja mājās un kultūras pasākumus skatījās attālināti. Vai pandēmija iemācīja novērtēt mirkli? Vai nu tautas labklājība ir pieaugusi? Vai arī ir vēl kas cits?

Domājams, ka vainīgs ir tieši tas «kas cits». Cilvēki meklē emocionālu aizsardzību šajos satraucošajos laikos. Izstāžu un koncertu zāles, teātri — kā aizsargapvalks pret nepatīkamiem jaunumiem. Un, iespējams, vislabāk šo stāvokli izteica leģendārais Kriss Normans (kādreizējais grupas «Smokie» līderis), kurš aprīlī atkal viesojās Latvijā un sniedza koncertu «Arēnā Rīga».

Tad 74 gadus vecais meistars sacīja ko ļoti svarīgu: «Jāatceras, ka vēsturē bijuši arī sliktāki laiki. Nevajag aizrauties ar sazvērestības teorijām, centieties palikt optimisti, saglabājiet vēsu prātu!» To teica pieredzējis cilvēks, kurš pirms pusgadsimta uzstājās gan PSRS, gan ASV, kad valdīja «aukstais karš». Ar saviem nemirstīgajiem hitiem viņš prata (un prot) iekarot visdažādāko publiku.

TOP-3 gada notikumi

Ja būtu jānosaka trīs galvenie gada notikumi kultūras jomā, pirmā vieta pilnībā pienāktos mūsu lepnumam Raimondam Paulam, kurš 2026. gada 12. janvārī svinēs savu 90 gadu jubileju! Tieši 20. decembrī viņš uzstājās Rīgas Doma katedrālē — zāle, protams, bija izpārdota. Tajā pašā vakarā tūkstošiem skatītāju bija grupas «BI-2» koncertā, iepriekšējā Jaungada koncertos teātros biļetes bija nenopērkamas.

LETA

Otrā vieta — neapšaubāmi — latviešu animācijas filmai «Straume», kura saņēma simtiem balvu dažādos pasaules kinokonkursos un februārī atnesa Latvijai pirmo «Oskaru» (un neilgi pirms tam — arī «Zelta globusu»). Sasniegums ir pat vēsturisks, tāpēc nav pārsteigums, ka Rīgas pašvaldības mazā kinozāle «Splendid Palace» pēc rekonstrukcijas decembrī atklāta ar jaunu nosaukumu — «Straume».

Godpilnā trešā vieta jāpiešķir vakaram, kas notika 24. augustā Mežaparka Lielajā estrādē. Tad to piepildīja vairāk nekā piecdesmit tūkstoši cilvēku, lai baudītu iemīļotās grupas «Prāta vētra» koncertu.

Mūzikas skaņas

Bagāta bija Dzintaru koncertzāles vasaras sezona, kurā centrālo vietu ieņēma jau tradicionālais Laimas Vaikules festivāls «Laima Rendezvous Jūrmala». Trīs dienas festivāls atgādināja par tik brīnišķīgu jēdzienu kā «tautu draudzība». Pirmajā muzikālās darbības dienā zālē bija Alla Pugačova ar vīru Maksimu Galkinu, kurš pēc tam sniedza vairākus koncertus Jūrmalā un citās Latvijas pilsētās. Starp citu, Pugačova šovasar dzīvoja Jūrmalā veselus trīs mēnešus — tā notika pirmoreiz (agrāk viesojās tikai mēnesi).

Literatūras laukā priecēja pats fakts, ka decembrī Latvijā viesojās Vladimirs Sorokins — viena no nozīmīgākajām mūsdienu krievu literatūras personībām. Viņš bija ieradies Rīgā uz radošo tikšanos, kas notika Rīgas ebreju kopienas namā. Tika prezentēta viņa jaunākā grāmata «Pasaka».

Teātra dzīve

Pārsteidza Dailes teātris. Janvārī tur notika Šekspīra komēdijas «Sapnis vasaras naktī» pirmizrāde, kur ar režisora Viestura Kairiša rosinājumu uz skatuves eksplodēja automašīna! Aprīlī tajā pašā vietā notika arī izrādes «Velc savu arklu pāri mirušo kauliem» pirmizrāde — ar izcilo Čulpanu Hamatovu galvenajā lomā.

Jaunajā sezonā teātris radīja troksni ar pirmizrādi «Orākuls», kas ir otrs teātra un poļu režisora Lukasa Tvarkovska kopdarbs. Budžets — 250 000 eiro. Par budžetu neuztraucieties — tas nav paņemts no mūsu kabatām. Vienkārši izrāde bija iekļauta prestižās Rūras triennāles programmā — tās pasaules pirmizrāde notika 28. augustā Duisburgā (Vācija). Izrādi iestudēja sadarbībā ar vairākiem ārvalstu partneriem. Veiksme!

Ceļojošo teātru viesizrādes šobrīd pasaules satricinājumu dēļ ir samērā sarežģītas. Tomēr iepriecināja teātra «Gesher» (Telaviva, Izraēla) ierašanās, kas parādīja izcilā režisora Rimas Tumina pēdējo darbu (viņš mira pirms pusotra gada) — «Sirāno» pēc Edmona Rostana lugas.

Kino un mēs

Norisinājās divpadsmitais Rīgas starptautiskais kinofestivāls. Galveno balvu (bronzas gailis, Ervina Broksa darbs, un 5000 eiro) saņēma lietuvieša Vītauta Katkus filma «Viesis».

Kinofestivāla ietvaros Latvijas Kinomuzejā tika atklāta izstāde, kas veltīta izcilā latviešu kinorežisora Jura Podnieka 75 gadu jubilejai. Ekspozīcijas centru veidoja iespaidīga panorāmas instalācija, ierīkota pirmā stāva telpā pie muzeja esošajā Latvijas Kultūras akadēmijā.

Rīgas kinoteātrī «Splendid Palace» kinofestivāla «Baltijas pērle» ietvaros notika divi jaunas Kirila Serebreņņikova filmas seansi par nacistu noziegumu «Jozefa Mengeles pazušana», lielākā daļa filmas uzņemta Latvijā. Tajā pašā laikā notika arī Latvijas pirmizrāde filmai «Divi prokurori», kuru uzņēma, sadarbojoties ar Latviju, no 2001. gada Berlīnē dzīvojošais Baltkrievijas izcelsmes ievērojamais ukraiņu režisors Sergejs Loznica.

Opera un balets

Prieku sagādāja operas dīvas. Dzintaru mazajā un lielajā zālē vienā vakarā notika divi koncerti jaunā tradīcijā, ko organizēja operas dīva Inese Galante — «Baltijas balva»/«Baltic Awards». Fonda piešķirtās balvas trim Baltijas valstu kultūras un zinātnes darbiniekiem (četrās nominācijās), kuras pasniegšana notika maijā, vasarā noslēdzās ar muzikālu daļu. Tradicionālais galā koncerts «Elīna Garanča un draugi» notika Dzintaros.

Un kā gan bez baleta? Operā aprīlī notika baleta «Esmeralda» pirmizrāde. Īsi sakot — panākums, pilnīgi pelnīts.

Maijā ar diviem koncertiem, veltītiem tikai Dmitrija Šostakoviča mūzikai, dzimtenē atkal viesojās viens no pasaules vadošajiem diriģentiem Andris Nelsons. Šoreiz — ar Bostonas simfonisko orķestri. Ļoti dārgās biļetes bija izpārdotas jau pusgadu pirms notikuma.

Augustā Operā uzstājās Grigorijs Sokolovs — viens no atzītākajiem mūsdienu pianistiem, «pēdējais mohikānis».

Modes spriedums

Rīgas Modes muzejā pavasarī sadarbībā ar pasaules modes guru Aleksandru Vasiļjevu tika atklāta izstāde «Es mīlu art déco», veltīta spilgtākajam dizaina virzienam 1920.–1930. gados. Un nesen viņš turpat atklāja apakšveļas izstādi «Bujē. Tas, par ko nerunā».

Priecē arī tas, ka augustā pašā Vecrīgas sirdī, vecā namā Mārstaļu ielā 6, tika atklātas jaunas Latvijas Nacionālā literatūras un mūzikas muzeja telpas. Notikumu atzīmēja ar izstādi «Prokrastinācija & radošums», kurā atspoguļoti daži klasisko latviešu literatūras un mūzikas autoru intīmie noslēpumi — gan aizgājušajiem, gan dzīvajiem.