Ir šeit kāds kikadžins — vai iespējams kļūt par japāni? 0 24

Japānas pilsonība kļūst arvien pievilcīgāka daudziem ārzemniekiem, kuri vēlas sākt jaunu dzīvi. Taču starp formālu piederības piešķiršanu un sabiedrības atzīšanu par «īstenu japāni» joprojām pastāv plaisa.

Kikadžins, «naturalizēts pilsonis», ir termins, kas apzīmē cilvēkus, kuri ieguvuši Japānas pilsonību. Juridiskais termins, paredzēts Japānas pilsonības likumā un lietots administratīvajās procedūrās, ir kikaša, «naturalizēta persona». Pirms dažiem gadiem es pats izgāju naturalizācijas procedūru un kļuvu par Japānas pilsoni.

Seno japāņu valodā vārds kika nozīmēja valsts likumu ievērošanu un paklausību valdniekam. Pieteikšanās naturalizācijai un Japānas pilsonības iegūšana, tāpat kā ārzemnieki, kuri to darīja, reizēm tika uztverti negatīvā gaismā. Tāpēc daudzi laikraksti dod priekšroku izteikumiem «personas, kas ieguvušas Japānas pilsonību» vai «Japānas pilsoņu turētāji».

Pēdējos gados arvien vairāk ārzemnieku izrāda interesi par Japānas pilsonības iegūšanu. Saskaņā ar Tieslietu ministrijas publiskotajiem datiem līdz 2024. gadam naturalizācijas atļauju saņēmuši 610 208 cilvēki, aptuveni 80 % no tiem — no Korejas un Ķīnas.

Agrāk naturalizācijai bija jāuzņem japāņu vārds, un pieteikumu iesniedza nevis pats cilvēks, bet ģimenes galva. Tagad pienākums uzņemt japāņu stila vārdu vairs nepastāv. Arī administratīvās prasības naturalizācijai tika nedaudz atvieglotas, ietekmējoties no globālajām tendencēm un Japānas iedzīvotāju novecošanas un dzimstības samazināšanās problēmām.

Tomēr daudzi uzskata, ka Japānas pilsonības iegūšana nav tas pats, kas kļūt par japāni. Pat pēc Japānas pases iegūšanas cilvēks ne vienmēr tiek sabiedrības uztverts kā tautietis. Juridiski, protams, naturalizēts pilsonis ir ar visām tiesībām un pienākumiem kā jebkuram Japānas pavalstniekam, taču tas nemaz nenozīmē, ka apkārtējie pārstās viņu uzskatīt par ārzemnieku.

Pirms dažiem gadiem Japānā veica pētījumu, aptaujājot 400 jauniešus vecumā no 18–21 gada: «Vai, iegūstot Japānas pilsonību, var kļūt par japāni?» Vairāk nekā 95 % atbildēja «Nē». Ja pilsonība nepadara ārzemnieku par japāni, rodas jautājums — uz kā pamata tad balstās šī atšķirība?

Daudzi aptaujas dalībnieki kā kritērijus, pēc kuriem noteikt, vai cilvēks ir japānis vai ārzemnieks, minēja tādas pazīmes kā izskats, vārds un tamlīdzīgi. Vidējam japānim šķistu dīvaini, ja egiptieša Almoamena vārds būtu japāņu stilā, piemēram, Tanaka vai Kamikava. Tāpēc daudzi naturalizētie pilsoņi dod priekšroku nemainīt savus vārdus.

Paroksismāli, bet sabiedrības attieksme mainās, kad naturalizējas sportisti vai citas zināmas personas: viņus labprāt pieņem kā japāņus.

Šādas skanīgas frāzes kā «Vienota pasaule», «Pasaule bez robežām un diskriminācijas» un «Pasaule, kur kultūra un civilizācija saplūst vienā» ir domātas, lai mazinātu esošās pretrunas. Tomēr joprojām ir cilvēki, kas klasificē cilvēkus pēc virspusēja ģeogrāfiska kritērija.

Naturalizētās personas saskaras ar identitātes krīzi: viņi ir kļuvuši par pilsoņiem, bet nekļūst par japāņiem.