«Lai šai filmai būtu jēga, ir jānotic, ka ASV ir fašistiska diktatūra.»
ASV filma «Cīņa par cīņu» Pola Tomasa Andersona izpelnījās konservatīvo kritiku. Filma, kas stāsta par kreiso revolucionāru likteni, kuri sacēlās pret sistēmisko rasismu, tika apsūdzēta terorisma attaisnošanā. Pats Andersons apgalvo, ka viņš nav iedvesmojies no reālās politiskās situācijas Amerikā. Tomēr konservatīvo atbalstītāji nosauca šo filmu par «visneatbildīgāko šogad» un uzskatīja, ka tā var izraisīt vardarbības viļņus pilsētās, kur federālie spēki pēc Trampa rīkojuma ķer nelikumīgus imigrantus. Šajā kontekstā dārgākā filma Andersona karjerā (ar 130 miljonu dolāru budžetu ražošanai un 70 miljonu dolāru mārketingam) var nenosegt izmaksas.
Filmas «Cīņa par cīņu» izrāde sākās 26. septembrī. Pirmajās brīvdienās, kā ziņo Variety, filma nopelnīja «viltus» 22 miljonus dolāru. Kopumā, pēc pēdējiem datiem līdz 10. oktobrim, tās ieņēmumi sasniedza 115 miljonus.
Pola Tomasa Andersona, 11 reizes nominēta Oskaram, tas jau ir rekords — bet, lai filmu varētu uzskatīt par komerciāli veiksmīgu, ņemot vērā daļu peļņas, ko iegūst kinoteātri, nepieciešams nopelnīt vismaz trīs reizes vairāk.
Filmas «Cīņa par cīņu» pamatā ir brīva romāna «Vinlūnija» adaptācija postmodernista Tomasa Pinčona. No viņa teksta, kas stāsta par sacelšanos ASV Ronalds Reigans 80. gados, filmā palicis maz.
Galvenie notikumi filmā notiek mūsdienu Amerikā. «Cīņa par cīņu» sākas ar aktīvistu antifašistiskā kustības «French-75» uzbrukumu nelikumīgu imigrantu turēšanas centram netālu no Meksikas robežas. Viņus vada iemīlējušies antikapitālistu sacelšanās dalībnieki — Pāts, ko atveido Leonardo Di Kaprio, un Perfīdija Tejana Teilore. Viņi stājas pretī militārajam Stīvenam Lokdžam (viņu atveido Šons Penns), pārliecinātam rasistam, kurš bauda vardarbību.
Lokdžs sapņo iekļūt ļoti slēgtajā klubā «Ziemassvētku piedzīvojumu meklētāji» — fašistiskā organizācijā, slepenā aizmugurējā valdībā, kas līdzīga masonu ložai. Lai to izdarītu, virsniekam jāpierāda sava naida pret cilvēkiem citā rasē.
Pols Tomass Andersons norādīja, ka gandrīz trīs stundas garā filma nav tieši saistīta ar to, kas šobrīd notiek Amerikas Savienotajās Valstīs. Tās uzņemšana sākās Kalifornijā 2024. gada janvārī, gadu pirms Donalda Trampa ievēlēšanas. Bet ir grūti nepamanīt saistību ar notikumiem amerikāņu pilsētās, kur prezidents paziņoja par cīņu pret imigrantiem un ieviesa armiju, 25. gadā uz ekrāna.
Filma saņēma slavējošas atsauksmes no žurnālistiem. Vietnē Rotten Tomatoes tā ieguva augstu vērtējumu 95%, bet aģentūra Associated Press un The Times to sauc par «šedevru». Bet republikāņu partijas atbalstītājiem tā izraisīja kritiku un sašutumu.
Fox News kolumnists Deivids Markuss nosauca filmu par «nepiemērotu kreiso radikāļu vardarbības attaisnošanu», ziņo The Hollywood Reporter. «Lai šai filmai būtu jēga, ir jānotic, ka ASV ir fašistiska diktatūra. Tas ir bīstams malds, un dažreiz pat nāvējošs,» viņš rakstīja, piebilstot, ka filma izraisa dusmas, «bet, iespējams, Antifa to labprāt noskatīsies, kad nonāks cietumā».
National Review to sauc par «visneatbildīgāko gada filmu». Izdevums saistīja filmas iznākšanu ar «briesmīgu sakritību» — konservatīvā aktīvista un Trampa atbalstītāja Čārlija Kirka slepkavību. «Filma romantizē politisko slepkavību, provocē asiņainību pie woke skatītājiem un attēlo haosu kā kultūras normu,» teikts recenzijā.
Pats Donalds Tramps nav komentējis Andersona filmu. Bet Holivuda bieži kļūst par viņa kritikas objektu: septembra beigās kļuva zināms, ka Baltā māja gatavojas noteikt 100% muitas nodevas filmām, kas uzņemtas ārpus ASV. Kā tieši tas tiks izdarīts, nav skaidrs: kinoprodukcija reti notiek vienā valstī, un šāda rīcība, kā uzskata nozares pārstāvji, «pilnībā apturēs» to. CNN avoti nozares vidū norāda, ka šādas nodevas ieviest grūti, ņemot vērā kinomarketa īpatnības.
Kā norāda amerikāņu mediji, Donalda Trampa spiediens uz radošo industriju turpina pieaugt. Septembra beigās, spiediena dēļ no Vašingtonas, kanāls ABC bija spiests uz laiku atstādināt vadītāju Džimiju Kimmelu. Viņš paziņoja, ka MAGA atbalstītāji cenšas nopelnīt politiskos punktus uz Čārlija Kirka slepkavības rēķina.
Atstāt komentāru