Vācu policistus izģērbs, meklējot svastikas un SS rūnas 0 67

Varas iestādes Lejas Saksijas federālajā zemē iesniedza likumprojektu, kas ļautu veikt fizisku policijas darbinieku pārbaudi, ja rodas aizdomas par viņu saistībām ar ekstrēmistiskām kustībām. Runa ir par iespējamu disciplinārā likumdošanas reformu, ko iniciējusi koalīcija no SPD un partijas «Zaļie». Pēc izstrādātāju ieceres tetovējumu pārbaudei jāpalīdz atklāt policistus, kuri uz ķermeņa uzliek ar Vācijas likumiem aizliegtus simbolus, piemēram, svastiku vai SS galvaskausus.

Šie attēli tiek uzskatīti par nacionālsociālisma propagandu un ir aizliegti Vācijas Kriminālkodeksā. «Zaļo» pārstāvis Lejas Saksijas landtāgā Mihaels Lūmanns norādīja, ka jaunā mēra tiks piemērota tikai tad, ja pastāvēs konkrēti pamati. Ja policijas vadībai būs spēcīgi pierādījumi par iespējamu darbinieka saistību ar ekstrēmistiskām organizācijām, tiesa varēs atļaut policista ķermeņa vizuālu apskati.

Tādējādi lēmumu par pārbaudes veikšanu nevis pieņems policijas ārsts, bet tiesnesis. Tas, pēc iniciatīvas autoru teiktā, pasargās darbiniekus no vadības patvaļīgām darbībām un nodrošinās cilvēktiesību ievērošanu.

Disciplinārā tiesība — bez skaidriem noteikumiem

SPD pārstāvis Aleksandrs Saade norādīja, ka pašreizējā likumdošana nesatur juridisku mehānismu, kas ļautu pārbaudīt šādu simbolu esamību. Jaunajam likumam jānovērš šī plaisa un jāizveido juridisks pamats disciplinārajām izmeklēšanām.

Vienlaikus Lejas Saksijas Iekšlietu ministrija uzsvēra, ka ķermeņa apskate iespējama tikai tad, ja ir reāli pierādījumi par nopietnu pārkāpumu. Tātad pārbaude nebūs masveidīga, bet tiks piemērota tikai izņēmuma gadījumos, precizē t‑online.de.

Labējie ekstrēmisti policijā — ne atsevišķi gadījumi

Tematika par labējo ekstrēmismu Vācijas varas struktūrās paliek sāpīga. Pēc televīzijas kanāla RTL un žurnāla Stern izmeklēšanas datiem pagājušajā gadā dažādās Vācijas federālajās zemēs tika izvirzītas aptuveni 200 disciplināras un krimināllietas pret policistiem, kuriem bija aizdomas par saistībām ar labējaradikālām kustībām vai sazvērestības teoriju izplatīšanu.

Tomēr eksperti uzskata, ka reālais šādu gadījumu skaits var būt lielāks, jo ne visas zemes sniedz statistiku. Piemēram, Ziemeļreina‑Vestfālenē, Berlīnē un Meklenburgā‑Priekšpomerānijā precīzi dati nav pieejami.

Dažādas domas CDU iekšienē

Jau pagājušajā gadā Ziemeļreinas‑Vestfālenes iekšlietu ministrs Herberts Roils (CDU) stingri nosodīja ekstrēmisma gadījumus starp policistiem. Viņš paziņoja, ka darbiniekiem ir pienākums aizsargāt demokrātiju un tiesisko valsti, un tos, kuri to nedara, vajadzētu atbrīvot no darba.

Tomēr CDU pozīcija Lejas Saksijā izrādījās cita. Frakcijas pārstāvis Andre Boks uzskata, ka plānotā tetovējumu pārbaude ir «pazemošana darbiniekiem» un «neuzticēšanās visam valsts aparātam». Pēc viņa sacītā, šādas darbības pretrunā ar mūsdienu tiesiskās valsts principiem un grauj morāli policijā.

Kāpēc jautājums izraisīja strīdu

No vienas puses Lejas Saksijas valdība uzskata, ka cīņai pret labējo ekstrēmismu policijā nepieciešamas rīcības. No otras puses kritiķi brīdina: līdzīgas pārbaudes var tikt uztvertas kā iejaukšanās privātajā dzīvē un novedīs pie uzticības zuduma starp tiesībsargājošo iestāžu darbiniekiem.

Turklāt juristi norāda uz nepieciešamību pēc skaidriem procedurāliem noteikumiem un garantijām, lai izslēgtu ļaunprātīgu izmantošanu un nodrošinātu procesa caurspīdīgumu.

Iespējamās sekas

Ja likumprojekts tiks apstiprināts, Lejas Saksija kļūs par pirmo Vācijas federālo zemi, kur tetovējumu pārbaude iegūs oficiālu juridisku statusu. Tas var kļūt par piemēru citām reģionālajām varām, kur jautājums par labējo ekstrēmismu spēka struktūrās arī rada trauksmi.

Tādējādi jaunā iniciatīva atspoguļo vispārēju Vācijas politikas tendenci — centienu pastiprināt kontroli pār valsts iestāžu darbiniekiem, īpaši drošības jomā. Taču jautājums joprojām paliek atvērts: kur ir robeža starp demokrātijas aizsardzību un personisko brīvību pārkāpumu.