Svaigs jūras tuncis ir bagāts ar olbaltumvielām un citām vērtīgām vielām. Tomēr konservētais tuncis kļuvis populārāks pateicoties savam pieejamumam un ilgajam glabāšanas termiņam.
Konservētā tunca labums
Konservēts tuncis, tāpat kā svaiga zivs, ir bagāts ar dažādiem mikronutrientiem. Tā sastāvā ir kālijs, kas palīdz uzturēt kaulu un muskuļu veselību, magnijs, kas nepieciešams enerģijas ražošanai, D vitamīns, kas atbalsta imūnsistēmu, kā arī B grupas vitamīni, kas noder nervu sistēmai un ādai. Šie vitamīni piedalās arī jaunu eritrocītu veidošanā, kas palīdz novērst anēmiju.
Tunca gaļa praktiski nesatur ogļhidrātus, tomēr ir bagāta ar diētiskām olbaltumvielām, kas sedz aptuveni 50% no organisma diennakts nepieciešamības pēc šī svarīgā makronutrienta.
Omega-3 taukskābes, kas atrodas tuncī, palīdz samazināt «sliktā» holesterīna līmeni. Tāpēc dietologi iesaka iekļaut zivis ēdienkartē divas reizes nedēļā, kas var samazināt sirds un asinsvadu slimību risku.
Saskaņā ar amerikāņu zinātnieku pētījumu, kurā piedalījās 40 000 cilvēku vecumā no 45 līdz 84 gadiem, konservēts tuncis ir arī noderīgs acu veselībai. Augsts taukskābju saturs palīdz samazināt sausās acs sindroma risku un veicina tīklenes un acu kopējā stāvokļa uzlabošanos.
Kaitējums un kontrindikācijas
Diemžēl katram produktam ir savas kontrindikācijas. Galvenā tunca problēma ir dzīvsudrabs, kas nonāk zivīs ūdenskrātuvju piesārņojuma dēļ. Tomēr jāatzīmē, ka šī smagā metāla saturs atšķiras atkarībā no tunca sugas. Tā kā konservus gatavo no jaunas un mazas zivs, dzīvsudraba līmenis tajos ir zemāks nekā svaigā vai saldētā filejā.
Lai pagarinātu konservētā tunca glabāšanas laiku, tajā pievieno ievērojamu daudzumu sāls, garšvielu un citu piedevu. Tāpēc pārmērīga lietošana var izraisīt vēdera uzpūšanos un problēmas ar šķidruma regulāciju organismā.
Iepakojuma problēmas
Produkta kvalitāte var pasliktināties arī dēļ pašas konservu bundžas. Daži iepakojuma veidi var saturēt bisfenola A atlikumus — ķīmisku vielu, ko izmanto, lai pārklātu bundžas sieniņas, lai novērstu to koroziju un bojāšanos.
Noteikti pārbaudiet iepakojumu, vai nav iedobumu, netīrumu traipu, plaisu vai izpūšanās. Ja pamanāt šādus defektus, labāk atteikties no pirkuma, lai izvairītos no iespējamas saindēšanās.
Avots: dietology.pro
