Cilvēki, kuri priekšroku dod atteikšanai no dzīvnieku izcelsmes produktiem, pazīstami kā vegāni, bieži ir pārliecināti, ka viņi arī palīdz aizsargāt vidi, samazinot lopkopības apjomus, kas ir viens no lielākajiem siltumnīcefekta gāzu avotiem.
Tomēr Emī Trauger no ASV Džordžijas štata universitātes zinātniskais darbs liecina, ka vegānisms var nodarīt planētai vairāk kaitējuma, nekā šķiet. Pētījumu publicēja Journal of Political Ecology.
Jo īpaši savos pētījumos speciāliste atklāja, ka daudzi ar olbaltumvielām bagātie produkti, ko vegāni izmanto kā dzīvnieku izcelsmes produktu aizstājējus, tiek audzēti dienvidu valstīs, proti Indijā, Malaizijā un Nigērijā.
Norādīts, ka, lai ražotu šāda veida produktus, katru gadu tiek izcirstas lielas mežu platības, un šāda ražošana var būt saistīta ar cilvēktiesību pārkāpumiem.
Pētniece arī norādīja, ka tālu ne visas lopkopības formas ir postošas videi. Traugeres darbs norāda, ka, samazinoties lopkopības produktu patēriņam, mazas vietējās saimniecības, kurām ir īsas piegādes ķēdes, varētu atvieglot tiesībsargājošo iestāžu un dzīvnieku aizstāvju kontroli pār dzīvnieku un darbinieku tiesību ievērošanu. Pēc zinātnieces domām, samazinot nodarīto kaitējumu dzīvniekiem lauksaimniecības nozarē, vegāni netīšām nodara kaitējumu cirsto mežu iemītniekiem un nabadzīgo valstu iedzīvotājiem.
