Bieži dzirdu par fermentētajiem dārzeņiem. Par ko ir runa? Vai šie dārzeņi ir noderīgi?
Jā, tie ir noderīgi. Fermentācija ir dabiskā raušanās process, kura laikā dārzeņos vairojas noderīgās baktērijas. Tās pārstrādā produkta cukurus pienskābē, pateicoties kurai dārzeņi nesabojājas un rodas raksturīga nedaudz skāba garša, skaidroja uztura speciāliste Natālija Čajevskaja. Klasiski fermentēto dārzeņu piemēri: skābēti kāposti, sālīti gurķi, kimči, fermentēti burkāni un fermentētas bietes.
Fermentētie dārzeņi satur dzīvas probiotikas, kas palīdz gremošanai, veicina labāku vitamīnu un minerālvielu uzsūkšanos. Probiotikas, kas atrodas fermentētajos dārzeņos, stiprina organisma aizsargspējas, kas ir īpaši svarīgi saaukstēšanās periodā.
Fermentētus dārzeņus var ēst katru dienu, bet nelielā daudzumā: 1–2 ēdamkarotes. Ir svarīgi nepakļaut tos termiskai apstrādei, jo noderīgās baktērijas mirst no karsēšanas.
Neskatoties uz labumu, ir svarīgi atcerēties arī par kontrindikācijām: pie jebkādiem akūtiem gremošanas sistēmas traucējumiem jāizvairās no fermentēto dārzeņu lietošanas.
Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram! Par faktu kļūdām lūdzam ziņot e-pastā redakcija@bb.lv.
Iezīmējiet tekstu un spiediet Ziņot par kļūdu pogas , lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!
Atstāt komentāru