Dzērvene ir viena no populārākajām ogām ar unikālu sastāvu un daudzām labvēlīgām īpašībām. Ārste-dietoloģe un veselīga uztura speciāliste Jeļena Solomatina sniedz informāciju par dzērveni un brīdina, ka, neraugoties uz tās labumu, oga var būt kaitīga.
Jeļena Solomatina uzsver, ka daudzi pētījumi ir apstiprinājuši dzērveņu efektivitāti organisma aizsardzībā pret kardiometaboliskām slimībām. Pie tām pieder dažādas sirds un asinsvadu slimības, kā arī vielmaiņas traucējumi. Zinātnieki apgalvo, ka šī oga var veicināt dzīves ilguma palielināšanos pateicoties augstajam uzturvielu saturam.
«Lai gan teju 80% dzērveņu sastāda ūdens, pārējos 20% veido ievērojams daudzums vitamīnu, īpaši B grupas, kā arī A, E, K un C. Turklāt dzērvenēs ir daudz nātrija, magnija, cinka, vara, kālija, dzelzs, fosfora un citu nepieciešamo mikroelementu. Nav jāaizmirst par ogļhidrātiem un šķiedrvielām, kā arī par zemu kaloriju daudzumu, taču tikai svaigā veidā», — norāda Jeļena Solomatina.
Tāds daudzveidīgs un lietderīgs sastāvs ne tikai palīdz normalizēt holesterīna līmeni asinīs un samazina sirds un asinsvadu slimību riskus, norāda ārste, bet arī pozitīvi ietekmē citas organisma sistēmas.
«Neraugoties uz visām produkta priekšrocībām, jāatceras, ka jebkura pārtika var izraisīt individuālu nepanesamību un alerģiskas reakcijas. Piemēram, dzērvene ļoti līdzinās smiltsērkšķiem, un abas ogas var kairināt kuņģi augstās skābuma dēļ. Tāpēc es neiesaku lietot dzērvenes lielos daudzumos tiem, kuri sirgst ar gastrītu, kuņģa čūlu un citām gremošanas trakta slimībām», — brīdina doktore Solomatina.
Viņa arī iesaka būt piesardzīgiem ar dzērvenēm tiem, kuri cieš no urīnakmeņu slimības. Pārmērīga šīs ogas lietošana var pasliktināt slimības gaitu vai izraisīt tās attīstību.
