Atrasts jauns veids cīņai pret odiem — bez inde 0 58

Receptors NPYLR7 šajās šūnās, nevis smadzenēs, pārvērš asins barības vielas par olu dzeltenumu, kas nepieciešams olu attīstībai.

Gēna izslēgšanas gadījumā odi barojās ar asinīm un dēja parasti lielas olas, taču izšķilšanās samazinājās, un olbaltumvielu līmenis olnīcās saruka. Mutanti zaudēja spēju uzņemt barību, ja tā bija atšķaidīta, kamēr savvaļas mātītes samazināja olu skaitu no 82 līdz 28 olām.

Taisnās zarnas šūnas mijiedarbojas ar blakus esošajiem nerviem, izdalot riamidu un palielinot kalcija līmeni reakcijā uz aminoskābēm. Elektronu mikroskopija parādīja, ka normālajām mātītēm pēc barošanās veidojas signālvakuolas, bet mutantiem tās trūkst. Zīdītājiem zarnu sensorās šūnas veido sinapses ar nerviem un milisekundēs pārraida signālus par barības vielām, kas liecina par senīgu evolūcijas saikni starp zarnu un apetītes kontroli.

Jauni savienojumi, kas aktivē NPYLR7, nomāc asiņu sūkšanu devās, kas ir 100 reizes zemākas nekā veco molekulu devas. Zarnu mērķis ir pieejamāks nekā smadzeņu mērķis, kas paver ceļu uz ēsmas izstrādi, kas maina uzvedību.

Nav zināms, vai tas pats mehānisms darbojas citām asiņu sūcošajām sugām. Ja zinātniekiem izdosies iejaukties šajā signālu ķēdē no ārpuses, tas varētu kļūt par praktisku veidu, kā novērst odu kodienus, negaidot evolūcijas izmaiņas.